Vīķes-Freibergas dzīvesveids bijis ļoti dārgs

Taujāta, kāpēc Valsts prezidentes kancelejas izdevumi atklātībā nākuši tikai tagad grāmatā "Va(i)ras virtuve", nevis Valsts kontroles ikgadējās oficiālajās revīzijās, Sudraba laikrakstam „Latvijas avīze” sacījusi: "Valsts prezidenta kanceleju mēs revidējām katru gadu, un es redzēju visus izdevumus, arī to, cik daudz naudas tērēts mielastiem, frizieriem, cik bieži pirkti mobilie tālruņi, grilpannas un citas lietas. Bet, lai pateiktu, ka tā ir izšķērdība, ka jāēd lētāk, ka Valsts prezidentam tik bieži nav jāizmanto friziera pakalpojumi, jo tie ir pārāk dārgi, ka tik bieži nav jāšuj jauni tērpi un nav jāietur maltītes "Vincentā", ir jāzina, pret ko šos izdevumus salīdzināt."

Vai uz to var norādīt valsts kontrolieris?

Sudraba nenoliedz, ka jau tolaik uzskatījusi Vairas Vīķes-Freibergas dzīvesveidu par ļoti dārgu, taču neesot bijusi pārliecināta, ka uz to var norādīt valsts kontrolieris. Viņasprāt, tas tiktu uzskatīts par prezidenta tēla un labās reputācijas graušanu.

"Cita lieta, - ja valstī būtu daudz precīzāk izstrādāts likums "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu". Patlaban šis likums ir ļoti vispārīgs, tāpēc ir pārstrādājams. Tieši Valsts prezidenta kancelejai vajadzētu būt ieinteresētai radīt tādu likumu, kur būtu ļoti precīzi noteikts, kas pienākas prezidentam un kas - viņa dzīvesbiedrei. Tas būtu atskaites punkts precīzai tēriņu kontrolei, un Valsts kontrolei būtu dokuments, pēc kura vadīties, lai varētu pamatoti pārmest valsts naudas izšķērdēšanu," skaidro Sudraba.

Valsts kontroliere pastāstīja, ka revidenti ne reizi vien esot norādījuši Valsts prezidenta kancelejai, ko tolaik vadīja Mārtiņš Bondars, ka pirms valsts un darba vizītēm ir jāizstrādā izdevumu tāme, lai var saprātīgi plānot tēriņus. Bet revidentu norādījumi neesot ņemti vērā un izdevumi nav plānoti. Tikai 2008.gadā prezidenta kanceleja izstrādāja kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darba braucieniem saistītie izdevumi Rīgas pilī.

Nav regulējuma...

Sudraba par valsts kontrolieri kļuva 2004.gadā, un kopā ar citu valsts pārvalžu revīzijām tolaik sākta arī Rīgas pils finanšu pārskata un darījumu revīzijas. Pirmajā revīzijā, konstatēts, ka "iekšējā kontroles sistēma nenodrošina iespēju atklāt nepilnības attieksmē uz iekšējo dokumentu izstrādi un apstiprināšanu saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, kā dēļ pastāv risks par iestādes budžeta līdzekļu izlietošanas tiesiskumu".

Konstatēti arī gadījumi, ka iestāde veikusi iepirkumus, pamatojoties uz līgumu, kuram beidzies darbības termiņš, kā arī veikti iepirkumi, nepiemērojot valsts iepirkumu procedūru. Kaut arī Valsts kontrole ieteikusi pilnveidot prezidenta kancelejas darba samaksas sistēmas regulējumu, nosakot piemaksu un prēmiju apjomus, tomēr ieteikumi nav ņemti vērā.

Valsts kontroliere sacīja, ka nav vēl paspējusi izlasīt grāmatu, kur atklāti Rīgas pils tēriņi, un piebilda, ka publicistiskā darbā tas viss ir parādāms daudz brīvāk nekā revidentu ziņojumos, kur konstatējumus un secinājumus nevar uzrakstīt, neatsaucoties uz konkrētiem normatīvajiem aktiem.

Valsts kontrole regulāri par saviem atklājumiem ziņo Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai. Šī informācija lielākoties ir par ministrijās veiktajām revīzijām, kā arī tām revidējamām vienībām, kur ir aizdomas par valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) sacīja, ka Rīgas pils gada griezumā no amatpersonu puses ne reizi neesot vētīta. Deputāti gan bieži "plašsaziņu līdzekļos tiekot izģērbti pliki", cītīgi tiekot sekots līdzi, cik kurš saņem, ar ko un kur brauc, bet par Valsts prezidentu zināmi tikai ienākumi un īpašumi, bet nekas cits publiski neparādoties.

"Vienlīdzīgai attieksmei jābūt pret visām augstajām amatpersonām," atzina Bērziņš, nevarēdams gan pateikt, vai komisija aicinās valsts kontrolieri, lai pārrunātu, kas īsti noticis un notiek Rīgas pils virtuvē.

Komisijas priekšsēdētājs bija visai skeptisks arī par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanas likuma uzlabošanu. Viņaprāt, šis jautājums aktualizēšoties īsi pirms pašreizējā prezidenta termiņa beigām 2011.gada jūlijā.