Valdība atbalsta ierobežojumu piemērošanu Karginam un Krasovickim

Šāda norma attiektos uz AS "Parex banka" bijušajiem īpašniekiem - Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki -, kuri līdz šim saņēmuši lielus procentu maksājumus no bankā veiktajiem noguldījumiem.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā ierobežos personām saskaņā ar pakārtotajām saistībām aizdoto līdzekļu un procentu atmaksu, kamēr banka saņem valsts atbalstu. Plānots, ka grozījumi novērsīs līdzšinējās nepilnības normatīvajos aktos, kas saistītas ar valsts atbalsta sniegšanu komercbankām. Grozījumi paredz, ka aizliegums stāsies spēkā no šā gada 1.jūnija, tādējādi nosakot samērīgu pārejas periodu.

Šis tiesiskais regulējums radīts, lai nodrošinātu valsts interešu maksimālu aizsardzību, sniedzot atbalstu finansiālās grūtībās nonākušai bankai. Grozījumus Kredītiestāžu likumā sagatavojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Likumprojekts paredz, ka bankai, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus vai kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu saņem šādu atbalstu, sākot ar 2010.gada 1.jūniju, ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību.

Vienīgā banka Latvijā, kurai tiek sniegts komercdarbības atbalsts un kurai ir noteikti noguldījumu ierobežojumi, ir "Parex banka", un minētā norma skars pakārtotajās saistībās aizdoto līdzekļu īpašniekus, kuriem līgums par pakārtotajām saistībām ar "Parex banku" noslēgts pirms 2008.gada 10.novembra, kad tika uzsākta valsts atbalsta sniegšana.

Ar minēto normu notiekošai ilgstošai situācijai (komercdarbības atbalsts uzsākts sniegt vai noguldījumu ierobežojumi noteikti pirms likuma spēkā stāšanās) jaunā norma mainīs tiesiskās sekas tikai attiecībā uz nākotni, bet tā ilgstošas situācijas daļa, kas notikusi pirms 2010.gada 1.jūnija (par pakārtotajām saistībām jau aprēķinātie un izmaksātie procenti), paliks neskarta, norāda Finanšu ministrija.

Tiek uzsvērts, ka tiesiskais regulējums skars "Parex banku", kurai komercdarbības atbalsta sniegšanas laikā nebūs jāpilda pakārtotās saistības, kas radušās pirms komercdarbības atbalsta sniegšanas uzsākšanas, tādējādi nodrošinot papildus resursus bankas darbības nodrošināšanai.

Izmaiņas Kredītiestāžu likumā būs jāpieņem Saeimai.

Jau ziņots, ka Krasovickis šos grozījumus saista ar JL vēlmi gūt "lētu popularitāti" pirms vēlēšanām. "Žēl, ka vēlēšanu dēļ un dažu desmitu tūkstošu latu ietaupīšanai tiek sagrauta banka, kas kādreiz bija labākā valstī, un tiek zaudēti miljardi latu."

Kā brīdina bijušais bankas īpašnieks, ja grozījumi Kredītiestāžu likumā tiks pieņemti, tas pieliks punktu cerībām pārdot kredītiestādi. Subordinēto kapitālu "Parex bankā" ir ieguldījuši pensiju fondi un ārvalstu bankas, piemēram, "Deutsche Bank". Ja šīm institūcijām pārtrauc izmaksas, sāksies skandāls, kas pilnībā sagraus "Parex bankas" reputāciju.

Intervijā laikrakstam "Biznes&Baltija" Krasovickis brīdina, ka minētās izmaiņas likumos būtu vienpusējs bijušo akcionāru un valsts slēgtā līguma pārkāpums. "Mēs esam gatavi sniegt prasības pret valsti. Tiesvedība dēļ neviens nenopirks "Parex banku". Kas atliek? Iespējams, tiek gatavots pakāpenisks bankas bankrots. Citu izskaidrojumu es neredzu."

Jau ziņots, ka "Parex banka" pagājušo gadu noslēdza ar 107,5 miljonu latu neauditētajiem zaudējumiem, no kuriem 103,5 miljoni latu ir izveidotie uzkrājumi aktīvu vērtības samazinājumam. "Parex bankas" kredītportfelis gada beigās bija 1,45 miljardi latu, noguldījumi - 1,54 miljardi latu, kopējie aktīvi bija 2,48 miljardi latu, savukārt kapitāla un rezervju apjoms 2009.gada beigās sasniedza 156,5 miljonus latu. 2009.gadā būtiski samazinātas administratīvās izmaksas, tai skaitā par 41% samazinātas personāla atalgojuma izmaksas.

LETA jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā valdība nolēma AS "Parex banka" noguldīt vēl papildu 102 miljonus latu, lai banka varētu nodrošinātu saistību izpildi ar sindicēto kredītu devējiem.

"Parex bankas" 73,4% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 22,4% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

LETA/foto:LETA