Meža kapos izbūvēs ūdensvadu līdz Jāņa Čakstes piemineklim

Deputāte Lita Beire (JL) informēja, ka pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" vadība atbalstījusi un uzņēmusies ūdensvada ierīkošanu līdz Čakstes kapa piemineklim.

Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko (LPP/LC) norādīja, ka projektu varētu realizēt jau šogad.

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Beires priekšlikumu komiteja janvārī skatīja jautājumu par Čakstes pieminekļa priekšlaukuma stāvokli. Beire informēja, ka priekšlaukums ir sliktā stāvoklī, to klājot dubļi un peļķes. Stāvokli vēl pasliktinot smagās automašīnas, kas no kapiem izved atkritumus.

Beire rosināja uzstādīt granīta stabiņus, kas ierobežotu transporta kustību pāri šim laukumam. Stabiņu iegāde Zviedrijā maksātu vairāk nekā 8800 latus.

Komiteja atzina, ka smago automašīnu kustību varētu ierobežot arī bez šādu stabiņu uzstādīšanas, jo ar šādu prasību Kapsētu pārvalde jau vērsusies pie atkritumu vedējiem. Laukumu pavasarī arī varētu vienkārši nolīdzināt, un, ja smagās automašīnas vairs tur nebrauktu, tas arī netiktu bojāts.

Komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) atzina, ka granīta stabiņu uzstādīšana būtu "greznuma izdevumi", kurus varētu atļauties tad, kad krīze beigsies - pēc diviem vai trim gadiem.

Restaurētais Čakstes piemineklis Meža kapos tika atklāts 2008.gada 14.novembrī.

14.novembris šim pasākumam bija izvēlēts tāpēc, ka tieši šajā datumā 1922.gadā Čakste tika ievēlēts par pirmo Latvijas prezidentu un kalpoja tautai līdz 1927.gadam.

Pēc viņa nāves 1927.gada 14.martā ar studentu biedrības "Austrums" iniciatīvu tika nodibināts Pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes piemiņas fonds. Ar ziedojumu listēm, pastmarkām, biedru naudām un atsevišķiem ziedojumiem tika savākti 40 000 latu pieminekļa izveidei. Piemineklis tika celts pēc Kārļa Jansona meta un viņa vadībā, līdzdarbojoties arhitektam Alfrēdam Birkhānam. Apstādījumus ierīkoja Rīgas pilsēta uz sava rēķina pilsētas virsdārznieka Andreja Zeidaka vadībā.

Pieminekļa celtniecībai izmantoja granītu no aizbērtā Komētas forta dambja nojaucamā forta Daugavgrīvā. Kopumā tika pārvesti 42 vagoni ar granīta bluķiem. Plastiskajām figūrām granīts tika vests no Somijas, no tām pašām akmeņlauztuvēm kā Brīvības piemineklim.

Kapavietu ietver granīta pusloks. Vidū paceļas deviņus metrus augsts obelisks, kas celts no pelēkā briljantgranīta ar vidū iekaltu Čakstes sejas profilu. Sānu bareljefos sarkanā granītā veidoti alegoriski tēli. Labajā pusē tēlots senču cīnītājs, kas izdzēš lāpu, tādējādi parādīta robeža starp dzīvību un iznīcību. Kreisajā pusē attēlota sērojoša jaunava, kas simbolizē tautas sēras pēc sava pirmā prezidenta. Pieminekli atklāja 1935.gada 14.septembrī.

Laiks bija atstājis savu ietekmi uz Čakstes pieminekļa ansambļa tehnisko stāvokli un izskatu, tāpēc Rīgas domes Komunālais departaments veica visas nepieciešamās darbības pieminekļa restaurācijai. Tika veikta pieminekļa ansambļa izpēte, tehniskā restaurācijas projekta izstrāde, un tagad ir pilnībā pabeigta pieminekļa restaurācija, kā arī labiekārtota teritorija.

Ir veikta obeliska, bareljefu un kapavietu ietverošā granīta pusloka sienas virsmu tīrīšana un šuvju atjaunošana. Restaurācijas procesā tika demontēti granīta pakāpieni un atsegtas terašu sienas. Pēc tam tika izbūvēti jauni pamati un nostiprināti visi granīta pakāpieni, kā arī tika aizpildīti terašu sienās atklātie tukšumi un no jauna aizpildītas šuves. Restaurācijas laikā augšējās terases centrālajā daļā no granīta izveidots ziedu altāris. Ir atjaunots granīta šķembu iesegums, zāliens, kā arī sakārtots ansambļa priekšlaukums.

Čakstes pieminekļa ansambļa restaurācijas projektu izstrādāja SIA "Arhitekta L.Šmita darbnīca", darbus veica SIA "Remtals Būve".

LETA