Jelgavā, cērtot āliņģus, tērē ES naudu
Sabiedrība

Jelgavā, cērtot āliņģus, tērē ES naudu

Jauns.lv

Par naudu, ko Latvija saņēma no ES par savas cukurrūpniecības likvidēšanu, pašlaik pašā Jelgavas centrā – Lielupē tiek cirsti milzīgi āliņģi, lai līdz upes gultnei varētu nolaisties ūdenslīdēji.

Jelgavā, cērtot āliņģus, tērē ES naudu...
Kamēr citviet Latvijā cērt āliņģus, lai neslāptu zivis, Jelgavā to dara sagrautā tilta palieku meklējumos.
Kamēr citviet Latvijā cērt āliņģus, lai neslāptu zivis, Jelgavā to dara sagrautā tilta palieku meklējumos.

Latvijas izmisīgā cenšanās pēc iespējas ātrāk apgūt ES piešķirots līdzekļus reizēm kļūst vairāk nekā komiska.

Līdz augusta beigām jelgavniekiem jāapgūst 1 215 418 lati, kurus ES piešķīra cukura nozares darbības laikā radīto seku novēršanai. Šī nauda ir paredzēta Lielupes gultnes un krastu sakopšanai pilsētās centrā. Viens no projekta mērķiem ir arī izpētīt upes gultni pie tilta un konstatēt vai kara laikā sagrautā tilta pāļi netraucēs Lielupes kuģu satiksmi. Ja tie nav bīstami kuģošanai, tad Jelgavā varētu ar laiku atklāt kuģīšu satiksmi. Savukārt, ja vraks radīs bīstamību, tad spriedīs par tā likvidāciju.

Mērķis pats par sevi ir labs un nevienam it kā nevajadzētu iebilst, ka arī līdz Jelgavai varētu aizpeldēt ar kuģīti. Tomēr izbrīnu rada tas, ka Jelgavas pašvaldība nolēmusi uzņēmuma „Jūras vējš” ūdenslīdējus sabombardētā Lielupes tilta pāļu meklējumos sūtīt meklēt ziemas spelgonī, kad upi nosedz pamatīga ledus kārta. Vasaras laikā ūdenslīdējiem būtu gan vieglāka nokļūšana līdz upes gultnei, gan omulīgāka (siltāka) peldēšanās.

Tomēr ūdenslīdēju iegremdēšanā ir devusi arī savus labumus. Viņi no gultnes ir izcēluši vecu difuzoru – lielu metāla kasti pildītu ar šķembām, kura savulaik izmantota ūdens sūknēšanai cukurfabrikas vajadzībām, sarūsējušu velosipēdu, mobilo tālruni un dažādus celtniecības materiālu atlikumus, raksta laikraksts „Zemgales Ziņas”.

Elmārs Barkāns/Foto: LETA

Tēmas