PMLP priekšnieks patvēruma meklētāju statusu ieguvušos sauc par lojāliem Latvijai; viņu skaits nepieaugs

Patvēruma meklētājs, ierodoties Latvijā, uzraksta iesniegumu, kuru robežsardze sadarbībā ar PMLP speciālistiem izskata. Vēlāk tiek pieņemts lēmums, ar kuru patvēruma meklētājam var piešķirt vai nu bēgļa statusu, kas dod viņam aizsardzību Latvijā, vai arī tiek piešķirts alternatīvais statuss.

Alternatīvo statusu piešķir uz zināmu laika periodu, piemēram, ja cilvēka dzimtenē ir karadarbība un viņš tās laikā lūdz patvērumu Latvijai, Latvija var piešķirt pagaidu aizsardzību līdz brīdim, kad viņa dzimtenē situācija normalizējas.

Kopš 1998.gada tikai divi bēgļa statusu saņēmušie iedzīvotāji ir naturalizējušies un kļuvuši par Latvijas pilsoņiem. "Par iemesliem, kāpēc bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušie ir tik maz naturalizējušies, man ir grūti spriest. Katrā ziņā tā ir viņu vēlēšanās. Iespējams, šāds kūtrums skaidrojams ar patvēruma meklētāju ideoloģiju un mentalitāti," sprieda Jēkabsons.

"Es teiktu tā - no tiem, kas ieguvuši statusu, lielākā daļa ir lojāli Latvijas valstij. Laikā, kad cilvēks Latvijā gaida lēmumu, vai viņam tiks piešķirts patvērums, viņš ir kā zem lupas - dažādi dienesti par viņu vāc visu iespējamo informāciju, un, ja viņš nav lojāls, to var ātri konstatēt," norādīja PMLP priekšnieks.

Pieredze rāda, ka tie cilvēki, kuri nav bijuši lojāli Latvijai, mūsu valstī jau vairs neatrodas. "Es domāju, ka lielākā daļa bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušo ir spējuši integrēties Latvijas sabiedrībā, kaut PMLP uzdevums nav nodarboties ar integrāciju," klāstīja Jēkabsons.

Latvijā gan nav konkrēta mērķa, kas piesaistītu patvērumu meklētājus. Tie ceļi, kā cilvēks mūk no savas valsts, ja viņam tur dzīvot ir nedroši, ir dažādi. Latvijā pārsvarā cilvēki nonāk no austrumiem vai bijušās Padomju Savienības teritorijas.

Nereti cilvēks nokļūst Latvijā vai nu nejaušības pēc, kad viņu kāds atvedis, vai arī viņam bijis mērķis nokļūt Skandināvijā, bet tas nav izdevies, jo Latvijas robežsargi viņu aizturējuši, līdz ar to valsts aizsardzību viņam tomēr vajadzējis lūgt Latvijai, nevis, piemēram, Zviedrijai, kā iecerēts.

Spilgts piemērs tam, kā nejauši nokļūts Latvijā, ir gadījums ar vairākiem somāļu jauniešiem, kuri vienā dienā stāvēja pie Latvijas Sarkanā Krusta durvīm, kaut viņu mērķis bija cita Eiropas valsts. Acīmredzot kaut kas viņu ceļošanas shēmā toreiz nojuka.

Prakse rāda, ka patvēruma meklētāji vairāk tiecas uz tām valstīm, kur ir viņu tautiešu kopiena, kā tas ir lielās Eiropas valstīs. "Mums nav ne somāļu, ne ķīniešu kopienas, līdz ar to viņiem nokļūšana Latvijā nav galvenais mērķis," sacīja Jēkabsons.

"Kāpēc tik daudzi cilvēki uz Latvijas robežām ir aizturēti, bet tik maz ir saņēmuši patvēruma meklētāju statusu? Tāpēc, ka lielākā daļa ir nelegālie imigranti un atbildīgās iestādes to ātri konstatē," pavēstīja PMLP priekšnieks.

Uz jautājumu, kā PMLP var pateikt, ka Afganistānas vai Somālijas iedzīvotājs savā valstī netiek vajāts savas, piemēram, etniskās piederības dēļ, Jēkabsons atbildēja, ka Eiropā ir daudzi speciālisti un organizācijas, kas nemitīgi brauc uz konkrētām valstīm un pēta tajās esošo situāciju, kas vēlāk ziņojumos tiek apkopotas īpašās datubāzēs. Pieņemot lēmumu par patvēruma piešķiršanu, PMLP vadās pēc šo citu valstu speciālistu vai respektējamu starptautisku organizāciju, piemēram, "Amnesty International" un citu, ziņojumiem.

Patvērumu meklētāju skaits galvenokārt ir atkarīgs no ekonomiskiem faktoriem, jo valsts ir bagātāka, jo vairāk šī valsts piesaistīs patvēruma meklētājus. Otrs faktors ir jau pieminētā kopienas esamība konkrētā valstī.

"Es nedomāju, ka patvēruma meklētāju skaits nākotnē pieaugs. Jā, laikā, kad iestājāmies ES un pievienojāmies Šengenas zonai, nepārtraukti sabiedrībā klīda runas, ka nu Latviju pārpludinās imigranti. Tagad mēs redzam, ka tas nav piepildījies," teica Jēkabsons.

Pēc Jēkabsona domām, patvēruma meklētāji būs, taču viņu nebūs daudz, kaut krīzes laikā viņu skaits var nedaudz pieaugt, jo cilvēki meklē labāku vietu, kur apmesties, un, protams, daudz kas atkarīgs arī no Latvijas ekonomiskās situācijas.

"Imigranti savā starpā sazinās - cik lielus pabalstus maksā, cik nopietni pievēršas jautājumam par patvēruma piešķiršanu. Ja dažās ekonomiski attīstītākās Eiropas valstīs pabalsti ir lieli un šeit ir tikai 1,50 lati dienā, protams, diez vai patvērumu meklētāju pūļus Latvija piesaistīs," viņš paskaidroja.

Pērn Latvijā reģistrēti 52 patvēruma meklētāji, un tas ir gandrīz tikpat cik vēl pirms gada, taču tikai nelielai daļai piešķirts patvēruma meklētāja statuss.

PMLP prakse liecina, ka vislielākais patvēruma meklētāju skaits nāk no Krievijas, Afganistānas un Gruzijas.

BNS