Rīgā par nenotīrītiem ēku jumtiem sastādīti 500 protokoli
Rīgā februārī saistībā ar nenotīrītiem ēku jumtiem un gājēju ietvēm sastādīti aptuveni 500 administratīvā pārkāpuma protokoli, kas ir līdzīgs skaits kā janvārī.
Lielu daļu - 200 protokolu - pilsētas izpilddirekcijas sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju par šiem pārkāpumiem sastādījušas pagājušajā nedēļā, kad valdīja pamatīgs atkusnis, "taču kopumā tendence par konstatēto pārkāpumu skaitu ir līdzīga," sacīja izpilddirektora pārstāvis.
Savukārt, ja pilsētas centrā problēmas sagādā no ēku jumtiem krītošais sniegs un ledus gabali, Rīgas guļamrajonos problēmas sagādā sniega krājums uz dzīvojamo ēku jumtiem, kas kūstot mēdz appludināt namu augšējo stāvu dzīvokļus. Namu pārvaldes, saņemot iedzīvotāju zvanus par šo problēmu, cenšas sniegu no jumtiem notīrīt, taču ne vienmēr šajos gadījumos iespējams reaģēt nekavējoties, pauda Vidauskis.
"Pašvaldība dara, ko var, lai novērstu ziemas radītās problēmas," viņš teica.
Iedzīvotāji aizvien aicināti būt piesardzīgiem, pievērst uzmanību bīstamajām vietām, īpaši ēkām, kur veidojas lāstekas. Redzot pārkāpumu, iedzīvotāji aicināti iespēju robežās par tiem ziņot konkrētā rajona izpilddirekcijas Administratīvajai inspekcijai.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) kā par civilo aizsardzību atbildīga iestāde pagājušajā nedēļā pēc iekšlietu ministres rīkojuma veica profilaktiskos pasākumus, lai apzinātu un pārbaudītu potenciāli bīstamās ēkas, kuru jumti var iebrukt no smagās sniega segas.
Kopumā situācija ir apmierinoša, aģentūrai BNS tagad teica VUGD pārstāve Inese Veisa. Kopumā ugunsdzēsēji ir pārbaudījuši 665 objektus, taču, tā kā dienestam nav tiesību piemērot administratīvos sodus par nenotīrītiem jumtiem, dienests 97 objektu īpašniekiem nosūtījis informatīvas vēstules ar atgādinājumu, ka jumtus vajadzētu notīrīt.
VUGD darbinieki pārraudzībā esošajās teritorijās veica pārbaudes ēkām, kuru jumtiem ir lielas platības, piemēram, lielveikali, sporta halles, angāri.
Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par ietvju tīrību un drošību atbild namu īpašnieki un apsaimniekotāji. Izvērtējot informāciju, pašvaldība nevīžīgākajiem teritoriju apsaimniekotājiem var piemērot naudas sodu - fiziskām personām līdz 250 latiem, bet juridiskām personām - līdz 1000 latiem.
