Notiks pikets priežu aizstāvībai no Šlesera

Ja valdība ieklausīsies piketētāju  argumentos, Šleseram tik drīz neizdosies uzbūvēt iecerēto villu Pumpuros kāpās pie jūras.

Jūrmalā, Upes ielā pavisam netālu no jūras pērn uzcelta lepna māja. Tomēr tā ir tikai pārvaldnieka māja — Šleseru villa ar skatu uz jūru vēl tikai tapšot. Divus stāvus augstā, 2000 kvadrātmetru plašā mūra ēka, kuras apdarē bagātīgi izmantots stikls un koks, vēl ir skiču stadijā.

Pērnvasar pabeigtā pārvaldnieka māja salīdzinot ar to ir tikai kā būdiņa – vien 100 kvadrātmetrus liela un bez skata uz jūru. Tomēr pagaidām diezgan laba, lai tur mitinātos Šleseru ģimene. Rīgas vicemērs lēš, ka īstā viņa ģimenes māja tiks pabeigta pēc apmēram 2,5 gadiem.  

Bez pārvaldnieka mājas un Šleseru villas ar skatu uz jūru teritorijā paredzēts iekārtot arī āra baseinu un tenisa kortus. Rīgas vicemēra māju projektējis slavenais arhitekts Andis Sīlis   — tas pats, kas projektējis Andra Šķēles Mākoņus Saulkrastos, kā arī koncertzāli uz AB dambja.

Lai gan savulaik politiķis svēti solījies, ka neviena liela priede viņa mājas dēļ nebūs jānocērt, tomēr patiesībā ir citādāk. Īstās villas celtniecība iekavējusies, jo Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā jāizcērt vairāk nekā 76 koki. Ja līdzīgos gadījumos privātajiem zemes īpašniekiem ļauj izcirst ne vairāk, kā 0,1 hektāru meža, tomēr Šleseru ģimenes vajadzībām nepieciešams izcirst 0,9 hektārus. Vēlme būvēt savu villu tieši kāpās ar skatu uz jūru tomēr ir šleseriski spēcīga. Vides inspektoru un mežziņu kategoriskajiem iebildumiem Šleseram nāksies paklausīt vien ja Ministru kabinets šajā jautājumā parādīs stingru un principiālu nostāju.

2. martā Ministru kabineta sēdē plānots izlemt 76 koku, tai skaitā 28 priežu likteni Jūrmalas kāpās Upes ielā 1a. Tomēr, zinot, cik ļoti Rīgas vicemērs nopūlas, lai kristu Dombrovska valdība, maz ticams, ka valdība priecātos apmierināt Šleseru ģimenes vēlmi celt māju kāpās. Piedevām precedents, ka kāds var „izsist” kāpu pārveidošanu par apbūvējamu teritoriju, kurā drīkst izcirst simtgadīgas priedes, būtu noziedzīgi tuvredzīgs gan pret dabu, gan pret cilvēkiem, kas mīt kūrortpilsētā. „Atļaujot būvniecību šādā apmērā vienreiz, arī turpmāk nebūtu iemesla atteikt meža zemes transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā tikpat lielā apmērā. Ja valdība nolems atļaut transformēt meža zemi kāpu aizsargjoslā Latvijā līdz šim nepieredzēti lielā teritorijā, tas ierobežotu Ministru kabineta rīcību nākotnē,” brīdina Jūrmalas aizsardzības biedrība.  

Arī Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdētājs un vides ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka Šleseram piederošās transformējamās zemes platība nav adekvāta vienas savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecībai.

Labdarības vietā villa

Kā gan pašvaldībai savulaik piederējušais mežs kāpu joslā nu pārtapis par likumīgu vietu villas būvniecībai?

Padomju gados šajā vietā atradās pionieru nometne ar koka mājiņām kāpās. Vēlāk tas pārtapa par kempingu „Pumpuri”, kuru sākumā no pašvaldības iznomāja, bet 1996. gadā privatizēja Vācijas pilsonis Pēteris Pauls Andrejs Igenbergs. Kempingu par pusmiljonu latu 1999. gadā iegādājās Šlesers.

Sākumā varēja domāt, ka turīgā ģimene kempingu iegādājusies aiz tīrās cilvēkmīlestības, jo pirmos gadus Šlesera dzīvesbiedre Inese te rīkoja labdarības nometnes maznodrošināto ģimeņu bērniem.

Tomēr ideja par kempingu kā vietu bērnu nometnēm drīz pārveidojās. Jau 2002. gadā Jūrmalas dome atļāva nojaukt  kempinga mājiņas un Šlesers ierosina mainīt zemes lietošanas mērķi uz privātmāju apbūvi. Tas gan īsti nesaskan ar likumiem, izraisa vairāku valsts iestāžu un „zaļo” iebildumus, taču citu politisko skandālu ēnā 2005. gada martā Jūrmalas dome klusi to apstiprina. Lai gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija solījusi detālplānojuma darbību apturēt, ja tas tiks pieņemts, tas nenotiek. Tagad par kāpu zonas „transformāciju” jeb koku izciršanu jālemj pat valdībā. Tik augstā līmenī saskaņotas koku ciršanas atļaujas valsts pastāvēšanas vēsturē bijušas vien 14.

Anda Leiškalne/Foto no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva