Mazuļa slimību vakcinētāji izmanto biznesa interesēs

Bērni slimo vecāku un ārstu nezināšanas dēļ par slimību patiesajiem cēloņiem, neeksistē mistiska „nevakcinēšanās slimība”, uzskata vakcinācijas pretiniece, veselīga dzīvesveida entuziaste Aelita Folkmane-Burgere.  

Ik pa laikam medijos parādās kāds stāsts par to, ka bērniņš ir smagi slims vai mirst ar kaiti, pret kuru pieejama vakcīna, bet viņš nav ticis potēts. Šo stāstu galvenais vadmotīvs ir apgalvojums, ka savlaicīga vakcinācija ir vienīgais veids, kā izvairīties no saslimšanas. Tikmēr ārstu viedokļi par vakcinēšanās nepieciešamību krasi atšķiras. Vienīgais, ko nevar noliegt – vakcīnas ir milzu bizness. Folkmane-Burgere uzskata, ka tādus gadījumus kā, piemēram, šonedēļ televīzijā demonstrēto sižetu par 11 mēnešus veco puisēnu, kuram ir smaga tuberkuloze, vakcinētāji izmanto, lai, radot žēlumu un sašutumu, viegli ietekmētu cilvēkus savam biznesam vēlamajā virzienā. Saslimšanas patiesais iemesls nav zināms un visticamāk nav saistīts ar nepotēšanos.

Apšaubāmi, ka izteikumi pret vakcināciju ir tikai sazvērestības teorija, jo „sazvērnieki” nekādu labumu no tā negūst. Turklāt pretinieku vidū ir slaveni zinātnieki un mediķi, kas vakcināciju pēta kopš pagājušā gadsimta vidus. Piemēram, Krievijas virusoloģe Gaļina Červonska uzskata, ka vakcinācija tūlīt pēc piedzimšanas nedod iespēju veidoties imunitātei un piebilst, ka tieši tāpēc pēdējos gadu desmitos gandrīz visiem bērniem ir novājināts organisms. Tuberkulozes vakcīnu pētniece uzskata, ka bērnam, kurš ir uzņēmīgs pret tuberkulozi, dzīvā vakcīna saslimšanas risku tikai paaugstina, turklāt tieši šādā veidā tuberkuloze izplatās. Červonska atzīst, ka vakcinācijas bēdīgās sekas ārstiem ir zināmas, bet tiek noklusētas, jo pataloganatomu atzinumi domāti tikai iekšējai lietošanai.

Mediķe brīdina: tiklīdz vakcīna ir izraisījusi sarežģījumu, nav orgāna uz kuru tā neiedarbotos, īpaši cieš centrālā nervu sistēma un nieres. Zinātniece ir pārliecināta, ka vakcinācija paver ceļu uz bērnu onkoloģiju.

Bet, ko darīt? Bez vakcinēšanās taču var saslimt. Izrādās, ka tikai pieci procenti cilvēku ir jūtīgi pret kādu noteiktu infekciju, bet, ja cilvēks nav jūtīgs, tad difterija, piemēram, izpaudīsies tā, ka mazliet piepamps limfmezgli, būs grūtības norīt un tas arī viss. Savukārt, ja cilvēks pret slimību ir izteikti jūtīgs, tieši no potes var rasties sarežģījumi. Tas, protams, ir vecāku ziņā – indēt bērna daudzumu apšaubāmas drošības dēļ vai paļauties uz dabisku imunitāti. Červonska uzskata, ka tradicionālie argumenti - cik gan daudz cilvēku vakcīnas izglābušas no šausmīgām slimībām, viduslaikos bērni mira viens pēc otra - neiztur kritiku. Viduslaikos bērni visticamāk mira no antisanitāriem apstākļiem, turklāt no kā tieši mūsdienās neviens skaidri pateikt nevar. Turklāt neatkarīgi no vakcinēšanās slimības uzglūn cikliski un tur nu neko nevar padarīt. Vēl jāņem vērā tas, ka, piemēram, ir 24 veidi hepatīta, tas pats ar mēri un citām sērgām. Vai pret visu potēties? Tas nemaz nav iespējams. Un vēl kāds mazāks zināms piemērs– gan tradicionālās, gan netradicionālās medicīnas pārstāvji aizvien biežāk norāda uz pamperu kaitīgumu – bieži lietoti tie padara zēnus neauglīgus. Starp citu, tieši tā sterilizē jaunlopus – nopako dibengalu un nekas vairāk nav vajadzīgs.

Tikmēr, rokoties globālajā tīklā, nākas uzdurties sazvērestības teorijām, kuras apgalvo, ka visi šie pamperi, medikamenti, vakcīnas, modificēta pārtika, alkohols ir vērsti uz planētas pakāpenisku, nevardarbīgu attīrīšanu no liekajiem cilvēkiem, jo nav noslēpums, ka pasaule ir pārapdzīvota. Katru nedēļu planētas iedzīvotājus skaits pieaug par pusotru miljonu. Turpinot šādā tempā, cilvēku skaits no 6,8 miljardiem pašlaik pieaugs līdz vairāk nekā deviņiem miljardiem 2050.gadā. Tas nozīmē, ka no apgrūtinošajiem miljardiem zemeslodei ir jātiek vaļā. Jautājums – kā?

Evija Hauka