Skandāls baznīcā! Atkāpjas Latvijas luterāņu baznīcas augstākās amatpersonas
Pilnā sastāvā atkāpies Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Virsvaldes prezidijs. Luterāņu amatpersonas no amata aizgājušas, pakļaujoties ierindas draudzes locekļu spiedienam.
Notikušais ir vēl nebijis gadījums Latvijas baznīcu vēsturē, jo līdz šim kādas konfesijas draudzes nav sadumpojušās tik lielā mērā, lai nāktos atkāpties baznīcas vadībai.
Starp amatu atstājušiem nav LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga, jo viņš formāli neskaitās baznīcas Virsvaldes prezidija loceklis. LELB augstākā vadība – bīskapu kolēģija, prāvesti un nozaru vadītāji ir pieņēmuši Virsvaldes sekretāra, mācītāja Arta Eglīša demisiju.
Arī pārējie Virsvaldes prezidija locekļi – Jūrmalas iecirkņa prāvests, bīskaps Guntars Dimants, LELB Baznīcas tiesību komisijas vadītājs, mācītājs Arnis Bušs, LELB Draudžu attīstības nozares vadītāji, mācītājs Dzintras Laugalis un Andris Krauliņš, LEKB Finanšu komisijas vadītājs, mācītājs Hanss Jensens, Ārlietu nozares vadītāja Rita Brūvere, Baznīcas īpašumu nozares vadītājs Romāns Ganiņš un arhibīskapa asistente Helēna Andersone - ir nolikuši savas pilnvaras, bet darbu pagaidām vēl turpina.
LELB oficiālajā paziņojumā teikts: „Eglīša atkāpšanos ierosināja vairāku - Rīgas, Kandavas, Bauskas prāvestu iecirkņu un visas Daugavpils diecēzes mācītāju konventu un sapulču rezolūcijas, kurās mācītāji un draudžu laji pauda neapmierinātību ar LELB Virsvaldes vadības saimnieciski ekonomisko darbību, kuras dēļ šobrīd ir apdraudēta vairāku desmitu mācītāju iztikšana. LELB īpašumu nozarei nav izdevies izpildīt īpašumu pārdošanas un apsaimniekošanas plānu, tādēļ jaunizveidotajai Garīdznieku atalgošanas sistēmai (GASN) šobrīd trūkst skaidras naudas piemaksām pie algas daļas, ko fondā iemaksā draudzes. Vēl martā un aprīlī mācītāji samaksu saņems līdzšinējā apmērā. Pēc tam viņu alga atgriezīsies tai līmenī, cik draudzes dod savu mācītāju atalgošanai.”
Rīgas prāvests iecirkņa rezolūcijā teikts: „Mūsuprāt, finanšu līdzekļu trūkums tālākai Virsvaldes un GASN darbībai ir lielā mērā veidojies atbildīgo LELB amatpersonu nereālistisko finanšu ieņēmumu prognožu un pašu definēto risku nenovērtēšanas dēļ, kas it īpaši lielu triecienu LELB ir devis globālās finanšu krīzes laikā.”
Vairāki prāvesti ir uzsvēruši, ka viņu vadītajos iecirkņos nav uzticības, ka LELB no finanšu grūtībām spēs izvest tās pašas amatpersonas, kuru vadībā GASN ir nonākusi kritiskā situācijā.
LELB arhibīskaps Jānis Vanags saka: „Rezolūcijas mums stāsta par noskaņojumu šajos iecirkņos. Mums ar to ir jārēķinās un jārīkojas tā, kā ir labāk baznīcai. Es domāju, ka GASN ir vajadzīga un laba iecere, bet arī es neprognozēju tik dziļas krīzes tuvošanos pasaules ekonomikā. Visi mēs esam bijuši pārāk optimistiski - un, kam atbildība jāuzņemas, tie uzņemsies.”
Elmārs Barkāns/foto: LETA
