Pensionāri - aktīvākie seksa patērētāji
60 līdz 70 gadu veci cilvēki šobrīd piedzīvo seksuālo revolūciju. Par to liecina kaut vai mīlas mākslas skolas pieaugušajiem „Kamasutra dārzs” apmeklētāju kontingents, apgalvo dzejnieks un prozaiķis Arvīds Dinijs Deģis
Senatnē izmantoja anālās lodītes
„Kas gan cits satur cilvēkus kopā, ja ne sekss un kopīgas intereses,” saka Deģis. Tādās pašās domās ir seksologs Artūrs Šulcs. Tieši gados vecāki cilvēki aizvien vairāk patērē erotisko literatūru, interesējas par seksuālās dzīves izkopšanu un apmeklē intīmpreču salonus. Veikala „Labi” klientu lokā ir daudz pāru solīdā vecumā. Salona darbinieks Sergejs stāsta, ka 70 gadus vecs kungs vai dāma, kas ar interesi aplūko plauktus un iegādājas kādu no stimulējošiem līdzekļiem vairs nav nekas neparasts. Šulcs šo tendenci vērtē visnotaļ pozitīvi, jo tieši seksualitāte ir viena no nozīmīgākajām veselīgas, radošas personības izpausmēm. Viņaprāt, mūsdienās mēs šo jomu apgūstam no jauna un kaut kādā ziņā esam vairāk atpalikuši nekā mūsu senči. Vēstures un kuģniecības muzejā aplūkojama 12 cm gara koka nūjiņa ar dzīvnieka galvu no 9., 11.gs. – falla imitators. „Tolaik svarīgs bija jautājums kā izdzīvot, paēst, nenosalt, tāpēc cilvēki neko tāpat vien neradīja, visam bija funkcionāla nozīme,” pamato Šulcs. Turklāt, ir versija, ka anālās lodītes, kas nāk no Vidusāzijas, izmantoja jau senatnē jaunu meiteņu stimulēšanai, lai sagatavotu dzimumdzīvei un pieradinātu pie baudas sajūtas. „Atnāk pie manis cilvēks ap gadiem 30 un viņam nav bijis seksa, lai gan no sociālā viedokļa ar viņu viss ir kārtībā un viņš varētu būt brīnišķīgs vīrs. Viņam aiziet garām viena no dzīves būtiskākajām baudām. Kāpēc? Tāpēc, ka visādas reliģiskas grupas ar saviem puritāniskajiem aizspriedumiem un analfabētismu pakļauj cilvēku, padarot manipulējamu. Cilvēks apprecas, audzina bērnus, bet viņam nepatīk ne otra smarža, ne dzimumdzīve. Viņš nav apguvis savu ķermeni, nav masturbējis,” stāsta Šulcs.
Jāapgūst tāpat kā matemātiku
„ Mūsu sabiedrības problēma ir incestuālas attiecības, tas nozīmē, ka pieaudzis cilvēks nespēj atdalīties no vecākiem, veidot savu dzīvi. Viņš mācās, strādā, bet ir piesaistīts vecākiem, kuriem visu laiku kaut ko vajag, ir kāda vaina, kaut kas sāp. Vecāki tikai runā: sak, kad būs mazbērni, bet paši kavē, lai tas notiktu. Visi piekrīt, ka jāapgūst matemātiku vai valodas, bet nekas jau nenotiek tāpat vien, viss ir jāiemācās. Seksuālā dzīve nozīmē brīvību, bet anahroniski uzskati un aizspriedumi cilvēkus padara nebrīvus,” problēmu skaidro Šulcs. Tomēr cilvēki prata būt radoši arī padomju laikā un seksuālai stimulēšanai izmantoja dažādus sadzīves priekšmetus. Amatnieki veidoja dubultas pielietojamības koka karotes, varēja izmantot arī zobu suku vai ko citu. Šodien šāda nepieciešamība vairs nav, jo intīmpreču salonos pieejamo lietu klāsts kļūst aizvien plašāks. Nekas kardināli jauns gan neesot izgudrots, smejas Sergejs. Šajā jomā valda zināms konservatīvisms, mainās galvenokārt materiāli un formas. Izrādās, ka pēdējā laikā veikalu apmeklē aizvien vairāk daiļā dzimuma pārstāvju. „Ja agrāk vairāk nāca vīrieši, tad tagad var sacīt, ka ir puse uz pusi,” saka Sergejs. Par to liecina kaut vai apjomīgā vibratoru izvēle. Modē ir arī stimulējoši līdzekļi – kremi, tabletes, smaržas ar feremoniem. „Jaunieši ir ļoti atvērti, viņiem nav nekādu aizspriedumu, bet mazliet vecāki mīņājas pie durvīm, kautrējas un mīņājas pie plauktiem.” Starp citu, jautājums: kura sabiedrības grupa Amerikā visbiežāk slimo ar seksuāli transmisīvajām slimībām? Atbilde: turīgi pensionāri.