“Vienotībā” nervoza gaisotne
Publiskajā telpā jau ir izskanējušas ironiskas piezīmes par jauntapušās “Vienotības” patieso vienotību – par atšķirīgajām ekonomiskajām nostādnēm u.c.
Ja pieņemam, ka šīs pretrunas kaut kā izdosies mazināt, izstrādājot “Vienotības” ekonomisko programmu tuvāko mēnešu laikā, tad jau tuvāko nedēļu laikā problēmas var radīt sabiedroto izvēle.
Pirmkārt, kaut kā nav dzirdēts no SCP un “Pilsoniskās savienības” puses gaviles par JL jaunatrasto sabiedroto Šlesera kunga izskatā. Pragmātisms, protams, ir laba lieta, tomēr JL tuvākie partneri, šķiet, būtu priecīgi uzzināt, kā nu skaidrot vēlētājiem Jūrmalgeitu un citas ar LPP/LC līderi saistītas epizodes, kā PS frakcijai uzvesties Rīgas domē utt.
Otrkārt, JL partneri “Vienotībā” ar neizpratni vēro arvien vēsāko JL attieksmi pret t.s. Ēlertes grupu (skat., JL vadītājas Āboltiņas izteikumus vēl 30.aprīlī). PS un SCP nosūtīja apsveikumus Ēlertei saistībā ar “Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām” izveidi martā, JL – nē. Zināmā mērā var saprast JL nostāju, ka “Vienotība” ir partiju apvienība, attiecīgi biedrības cilvēkiem būtu jāiestājas kāda no trim partijām – ja viņi to nedara, tad, piedodiet… Tomēr tad nevajadzēja māžoties, iebilst cilvēki PS un SCP, un aicināt Ēlerti kā mīļo radinieci uz triju partiju visiem iespējamiem kongresiem, kur lēma par “Vienotības” izveidi.
Kas notiek? Tas nu, protams, atkarīgs, kuram šo jautājumu uzdod. Cilvēki PS un SCP īgņojas, ka JL vadībai “sakāpis galvā” (labi reitingi utt.). JL atcērt, ka, tā kā JL iznes valdībā nesalīdzināmi lielāku slodzi (PS – 1 ministrs, SCP – neviena), tad esot tikai taisnīgi, ka PS un SCP ir “mazākie brāļi”.
