Apmēram piektā daļa Latvijas iedzīvotāju neprot valsts valodu
Apmēram piektā daļa Latvijas iedzīvotāju neprot valsts valodu, taču situācija šajā jomā pamazām uzlabojas, aģentūrai BNS atzina Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.
Par šādu valodas prasmes līmeni liecina gan dažādi pētījumi, gan valodas inspektoru novērojumi. Sliktākā situācija esot ar vecākās paaudzes cilvēkiem, kuri dažkārt ne tikai neprot valodu, bet pat nevēlas mēģināt to mācīties. "Ir pat tā, ka cilvēki nevar veikalā nopirkt to, ko vajag," par valodas prasmes līmeni teica Baltiņš.
Viņš noraidīja stereotipu, ka, piemēram, Daugavpilī situācija ar valsts valodu būtu kritiska, un minēja paša piedzīvotos pozitīvos piemērus šajā pilsētā.
Arī starp tiem cilvēkiem, kas valodu prot, līmenis ir ļoti dažāds, taču vecuma grupā līdz 40 gadiem problēma esot mazāk izteikta, jo starp tiem ir daudz cilvēku, kas, sākoties pārmaiņu laikam pirms 20 gadiem, vēl bija izglītības sistēmā, savukārt citu tautību jaunieši latviešu valodu prot pat nereti tikpat labi kā dzimto valodu.
Baltiņš uzsvēra, ka šajā ziņā liels ieguldījums ir izglītības sistēmas reformai, kad mazākumtautību skolas pārgāja uz mācībām lielākoties latviešu valodā.
Turklāt nav apstiprinājušās bažas, ka jaunieši, mācoties latviešu valodā, sliktāk apgūtu eksaktos mācību priekšmetus. "No augstskolām tādu trauksmes zvanu nav bijis," viņš norādīja.
Attiecībā uz situāciju ar valsts valodu kopumā Baltiņš pastāstīja, ka tieši šādas ekonomiskās krīzes laikā vairāk ir jāpievēršas garīgām vērtībām, arī valodas kopšanai un valodas politikas attīstīšanā, un, lai gan viņam kā ierēdnim neklātos vērtēt deputātu darbu, Baltiņš pauda uzskatu, ka politiķi valodas jautājumiem uzmanību pievērš pietiekamā līmenī, lai gan vienmēr jau var vēlēties vairāk.
