Sabiedrība

Dīvainā nedēļa ar Māri Zanderu

Jauns.lv

Dīvainā nedēļa ar Māri Zanderu...
Turpmāk dzērieni, kuriem cena par vienību pārsniedz 50 Ls, būs jāizceļ “atsevišķā informatīvā materiālā”.
Turpmāk dzērieni, kuriem cena par vienību pārsniedz 50 Ls, būs jāizceļ “atsevišķā informatīvā materiālā”.

Krodziniekiem jauns darbiņš

Nākamajā nedēļā valdībā skatīs (un droši vien apstiprinās) grozījumus MK noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”. Likumprojekta anotācijā teikts, ka iemesls grozījumiem ir sūdzības par krāpšanās/maldināšanas gadījumiem Rīgas izklaides vietās, proti, gadījumi, kad kāds tūrists nezinājis, ka pasūtītā dzira ir tik dārga.

Grozījumi paredz, ka, norādot cenu, burtu un ciparu augstums turpmāk nedrīkstēs būs mazāks par 3 mm. Turklāt tie dzērieni, kuriem cena par vienību pārsniedz 50 Ls, būs jāizceļ “atsevišķā informatīvā materiālā”. Cik saprotu, izklaides vietām nu būs uzmanīgi ar lineālu rokā jāpārskata to jau nodrukātās dzērienu kartes un jāpasūta jauni “informatīvie materiāli”.

Te gan jāsaka, ka vēl pamatīgāk dabūs trūkties tie zemes īpašnieki (gan privātie, gan pašvaldības), kuru īpašu teritorijā ir peldvietas. Proti, Veselības ministrija ir sagatavojusi tik pamatīgu “Peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtību”. Lielākais trakums ir tas, ka nav skaidrs, kas tiek saprasts ar peldvietu.

Proti, ja runa ir par dažus metrus garu un platu joslu pie ezera, kur kāds laiku pa laikam nopeldas, tad vai nav par stingru prasības “5.1. izveidot gājēju celiņus un veikt saprātīgus pielāgojumus, lai gājēji un personas ar funkcionālajiem traucējumiem varētu piekļūt peldvietai” vai  izvietot informatīvo centru, kur norāda “informāciju par peldvietas hidroloģisko raksturojumu (piemēram, atvariem, ūdens līmeņa svārstībām) un gultnes morfoloģisko raksturojumu (piemēram, gultnes stabilitāte, drošs ūdensobjekta pamata reljefs)” (6.4.)

Jaunas idejas cīņā ar ēnu ekonomiku

Vēl jaunnedēļ valdība akceptēs “Pasākumu plānu nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010. – 2013.gadam”. Protams, nereģistrētā nodarbinātība nav nekāda labā parādība (lai gan domāju, ka ir gana daudz cilvēku, kuri priecīgi par jebkuru darbu, arī bez sociālajām garantijām).

Tādēļ pret plānu kopumā nav iebildumu, tomēr dažas no iecerēm uzņēmējiem (jo īpaši mazajiem) radīs papildus kreņķus. Piemēram, 5.punkts paredz uzdot darba devējam reģistrēt katru darba ņēmēju VID pirms šis cilvēks ķēries pie darba uzsākšanas. Tas nozīmē, ka, pat ja uzņēmējam darbinieks vajadzīgs kāda saslimuša aizvietošanai, pat ja runa ir par nelielu darbiņu, viņam būs jāatrod laiks VID apciemojumam.

Strīdīgs ir arī 14.punkts, kas uzliks pienākumu pasūtītājam pārliecināties vai pretendents un viņa apakšuzņēmēji nemaksā saviem darbiniekiem algas, kas ir zemāka par vidējo bruto darba samaksu konkrētajā reģionā un nozarē. Cīņa pret dempingu, protams, ir pareiza, tomēr pasūtītājam šajā gadījumā ir, atvainojos, papildus čakarēšanās.

Jāsaka, biju pārsteigts uzzinot, ka kopš 2008.gada vasaras dažādas valsts iestādes pietiekoši aktīvi apspriež jautājumu, kā izlīdzsvarot vārda brīvību un par sērgu kļuvušo ķengāšanos internetā.

Spriešanas rezultātā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par tiesiski nepieļaujamas informācijas aprites ierobežošanu virtuālajā vidē”.

Cik saprotu, valsts arī turpmāk uzturēs ļoti liberālu līniju, un cilvēkam, kurš cietis no anonīmiem komentāriem internetā, nāksies vien šo krupi norīt. Ja nu vienīgi šis cilvēks nav apveltīts ar lielu uzņēmību un pacietību... Darba grupa atzīst, ka “šobrīd persona, kurai ar šādām darbībām ir nodarīts kaitējums, nevar pilnvērtīgi un tiesiski aizstāvēt savas intereses.

Personai ir jāiesniedz sūdzība rajona (pilsētas) tiesai pēc savas dzīvesvietas, norādot aizskārēja personas datus, taču šie dati cietušajai personai ir pieejami tikai ļoti retos gadījumos” (7.lpp.). Tālāk: “Saskaņā ar Civilprocesa likuma 100.panta trešo daļu pastāv iespēja tiesai no elektronisko sakaru komersanta izprasīt atbildētāja noskaidrošanai nepieciešamos datus, taču Elektronisko sakaru likuma 71.1 panta pirmā daļa neparedz iespēju izmantot saglabājamos datus civilprocesa ietvaros.

Iespējamais problēmas risinājums ir paplašināt Elektronisko sakaru likuma 71.1 panta pirmajā daļā noteiktos saglabājamo datu izmantošanas gadījumus, paredzot, ka saglabājamos datus var izmantot, lai noskaidrotu atbildētāju goda un cieņas aizskaršanas gadījumos.”. Tas faktiski arī viss – vairāk ierosinājumu valstij nav.

Māris Zand­ers