Lieldienu apsveikumi amatpersonām rada lielas grūtības
Lieldienu apsveikumu rakstīšana valsts augstākajām amatpersonām ir visnotaļ sarežģīta nodarbe. Izskatās, ka viņi tā īsti pat nezina ko teikt un ko apsveikt, jo šīs svētku uzrunas ir pārsteidzoši īsas.
Pāris formālu teikumu – un viss! Citos valsts oficiālajos svētkos, piemēram, Ziemassvētkos, Jaunajā gadā vai 18. novembrī amatpersonas izplūst daudz plašākos un poētiskākos paziņojumos.
„Grūtās” Lieldienas
Pārlapojot Latvijas augstāko amatpersonu – Valsts Prezidenta un premjerministra – ikgadējos apsveikumus Lieldienās, var secināt, ka vēstījumu teksts to autoriem ir sagādājis pamatīgas grūtības, kaut gan apsveikumi ir visnotaļ pieticīgi. Parasti pāris teikumos tiek novēlēti priecīgi svētki, kuru nozīmi gan katrs traktē pēc savas saprašanas un „dvēseles stāvokļa”. Lieldienu „būtības pieteikums” katram autoram ir atšķirīgs, jo ir grūti kopā savīt gan pareizticīgo un Rietumu rita kristiešu Lieldienu datumus, gan senlatviešu tradīcijas ar universālajiem „gaismas un pavasara svētkiem”, gan astronomiskā pavasara sākšanos ar Lielās dienas pagāniskajiem rituāliem.
Vienu gadu valsts augstākās amatpersonas apsveikumus nosūta tikai kristīgo konfesiju bīskapiem un ticīgajai tautai, citu gadu atkal visai Latvijas tautai. Tā kā īsti nav skaidrs, kam tad tās Lieldienas būtu jāsvin – tikai kristiešiem vai arī visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Reizēm notiek arī pa vienam otram kuriozam. Piemēram, 2002. gadā valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas kanceleja priekšlaicīgi izplatīja preses relīzi kurā teikts – prezidente nosūtījusi Lieldienu apsveikumu pareizticīgajiem, kaut gan līdz pareizticīgo Lieldienām bija vairākas nedēļas. Pēc tam apsveikumu atsauca un to vēlāk nācās nosūtīt atkārtoti.
Pēc šī starpgadījuma Vīķes – Freibergas apveikumi Lieldienās vairs nebija liekvārdīgi – viens, divi teikumi, kas visiem Latvijas iedzīvotājiem novēlēja līksmus svētkos, kuros „Kristus Augšāmcelšanās svētki cieši savijušies kopā ar seno latviešu Lielās dienas rakstu.” Mazliet izvērstāks bija 2004. gada Valsts Prezidentes apsveikums, jo nu varēja neraizēties – gan katoļu un luterāņu, gan pareizticīgo Lieldienas iekrita vienā un tajā pašā datumā, un bija pamats svētkos atvilkt elpu un lustēties, jo svētku datumu vairs nevarēja sajaukt.
Ja Vīķe-Freiberga apsveikumu Lieldienās adresēja „viesiem Latvijas iedzīvotājiem”, tad viņas pēctecis Valdis Zatlers ir pieticīgāks – viņš priecīgas Lieldienas novēl tikai kristīgo konfesiju vadītājiem un kristiešiem. Viņa pirmajā prezidentūras – 2008. gadā Zatleram gan Lieldienu apsveikuma tekstā bija ieviesies „misēklis” un viņš uzrunāja „visus, mīļos Latvijas iedzīvotājus”.
Atšķirībā no Valsts prezidenta, ministru prezidenti apsveikumus Lieldienās sākuši oficiāli teikt tikai 2004. gadā (vismaz iepriekšējo gadu premjeru apsveikumi arhīvos nav atrodami). Laikam Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, valdības galvas atjēdzās, ka Lieldienas ir „Eiropas tradīcija”, pie kuras ir pieskaitāma arī Latvija.
Tā kā premjeri Latvija mainās biežāk nekā Valsts prezidenti, tad arī viņu apsveikumi ir raibi kā Lieldienu olas. Viens domā vairāk par senlatviešu tradīcijām, otrs Lieldienas asociē tikai ar kristīgo ticību, savukārt trešais var aizrunāties tikai par universa gaismas svētkiem.
Tomēr var manīt, ka dažos apsveikumu tekstos ir sastopama arī pārsteidzoša līdzība, kas liecina, ka to autors ir bijis viens un tas pats premjera runu rakstītājs, neatkarīgi no biežās premjeru rotēšanas. Piemēram, 2004. gada Induļa Emša un 2005. gada Aigara Kalvīša apsveikumos iezadzies gluži identisks teikums, kas Lieldienas nodēvē par „kristīgās pasaules dižākajiem un skaistākajiem svētkiem.”
2008. gadā Ivars Godmanis īpaši uzsvēra Kristus Ciešanu nedēļas nozīmi, kas „liek mums uz brīdi aizmirst ikdienas steigu un ieskatīties sevī.” Savukārt viņa pēctecis Valdis Dombrovskis savos apsveikumos vairs tik uzsvērti neakcentē kristīgās dogmas un Lieldienas sauc par notikumu, kas Eiropā simbolizē „pavasara atnākšanu, kad dzīvības sulas sāk ritēt straujāk”. Tā Dombrovskis sajuta 2009. gada Lieldienu tuvošanos.
Šogad Dombrovkis arī teic, ka Lieldienas ir laiks, kad dabā un ikdienā sāk dominēt gaisma un, ka „izejot cauri tumsai, mēs atkal atgriežamies gaismas varā.” No visiem līdzšinējiem Lieldienu apsveikumiem tieši Dombrovska ir vispoētiskākiem. Var sajust to, ka Dombrovskis, kā viņa priekšgājēji neizlīdzas tikai ar formālām pieklājības frāzēm. Šogad Dombrovskis savā Lieldienu apsveikumā izteicis arī diezgan ekstrēmu apgalvojumu, ka mēs – Latvijas iedzīvotāji - esam iesākuši celt „jaunu Latviju”.
No ziemas miega mostas spīkers
Šogad Valsts prezidentam un premjeram pievienojies arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, kurš arī uzrakstījis Lieldienu apveikumu. Arī visnotaļ romantiski:
„Pirmie pavasara asni un plaukstošie pumpuri ir kā Lieldienu brīnuma vēstneši, kā cilvēku un dabas apņemšanās vērsties augšup, celties garīgajā izaugsmē, kļūt labākiem.”
Līdz šim Saeimas priekšsēdētāji neteica oficiālus apsveikumus Lieldienās. Daudze atjaunotās Latvijas spīkeru saimē šajā ziņā ir kā pirmais „pavasara vēstnesis”
