Šogad pirmo reizi Jāņus svinēsim ar unikālu jāņusieru
Šogad pirmo reizi Līgo svētkus svinēsim ar īpašu sieru! Tagad tradicionālo svētku sieru par jāņusieru var dēvēt tikai tie, kas to gatavinājuši pēc īpašās sentēvu metodes, un to pašlaik drīkst darīt tikai piecas pienotavas. Pārējie vasaras saulgriežu laika sieru dēvē citādi – „Līgo”, „Jāņu prieks”, „Ar ķimenēm” vai kā tamlīdzīgi.
Iespējams, ka īstu Jāņu sieru tirgū un veikalos pirms Līgo svētkiem būs visnotaļ grūti atrast. Tomēr tas nenozīmē, ka būs jāiztiek bez tradicionālā svētku siera – vairums pārdevēju to vienkārši tirgo ar citiem nosaukumiem: Līgo vai Ķimeņu siers.
Ja pirms gada Jāņu sieru varēja ražot jebkura pienotava, tad tagad tādas ir tikai piecas - Valmieras, Rankas, Lazdonas, Straupes un Dundagas pienotavas, kuras Jāņu sieru apņēmušās gatavināt pēc tradicionālās receptes. Tas saistīts ar to, ka pagājušā gada novembrī Jāņu siers tika iekļauts Eiropas Savienības īpatnību reģistrā un tas aizsargāts ar preču zīmi „Garantētā tradicionālā īpatnība”. Latvieši nu var lepoties, ka Jāņu siers kopā ar salināto rudzu rupjmaizi, sklandrausi, Carnikavas nēģiem un pelēkajiem zirņiem ir iekļauts mūsu nacionālās virtuves zelta pavārgrāmatā.
Tas nozīmē, ka Jāņu siers stingri jāgatavo pēc stiNgri noteiktas receptūras: karsē biezpienu kopā ar vājpienu, kamēr atdalās suliņas, suliņas nolaiž, paliek biezpiena masa, kurai tiek pievienotas dažādas sastāvdaļas (sviests, ķimenes, sāls, olu masa un citas). Agrāk ražotāji varēja krāpties un viņi nekarsēja vis biezpienu, bet tikai pienu, kam biezpiena vietā pielēja citronskābi vai etiķi. Protams, ka arī tagad šāda tehnoloģija tiks pielietota, bet tad „Jāņu siers” jādēvē citā vārdā.
Eiropas noteikumi nosaka, ka Jāņu siera nosaukumu drīkst piešķirt tikai produktam, kas stingri nogatavināts pēc šīs receptūras. Ja šajā receptūrā ir kāda atkāpe vai uzņēmums nav vēlējies nokārtot visas formalitātes, lai tas tiktu atzīts par tradicionālo jāņusiera ražotāju, mārketinga speciālisti ir pielietojuši savu radošo izdomu, kas gan nav īpaši oriģināla. Pastaigājot pa tirgu, varam nopirkt gan „Sieru Jāņiem”, gan „Jāņu prieka” rituli, gan neskaitāmas “Siera ar ķimenēm” variācijas.
Te gan jāpiebilst, ka, iespējams, visīstāko Jāņu sieru varētu nopirkt pie tirgus tantiņām, kas sieru sien mājās no apmīļotās vienīgās brūnaliņas piena. Bet, lūk, viņa nu tirgū uz cenu zīmes nevar uzrakstīt maģiskos vārdus „Jāņu siers”, nākas izlīdzēties ar „Līgo” vai „Mājas” siera statusu. Pretējā gadījumā, tantiņu no tirgus padzīs gan tirgus vadība, gan niknie cerberi no Pārtikas un veterinārā dienesta.
Bet, neraugoties uz visiem priekšrakstiem, latvieši bez jāņusiera nekad nav palikuši. Jāteic, ka šī nav pirmā reize, kad Latvijā Jāņu siers kļuvis teju vai par deficītu. Bet savulaik tam bija citi iemesli – padomju okupācijas laikā, izskaužot nacionālismu, Jāņu siers tika pārdēvēts politiski neitrālajā Ķimeņu vārdā. Un jāatgādina - bez jāņusiera baudīšanas Līgo svētkos tu būsi gaudens. Latvieši jau izsenis zina, ka vasaras saulgriežos laužot pa gabalam no siera, katrs paņem sev daļu saules spēka!
Jāņu siera recepte
