Protesta akcijas laikā pret augstajām degvielas cenām "Statoil" DUS iebrauc ap 50 auto
Sabiedrība

Protesta akcijas laikā pret augstajām degvielas cenām "Statoil" DUS iebrauc ap 50 auto

Jauns.lv

Protesta akcija pret augstajām degvielas cenām pie degvielas uzpildes stacijas (DUS) "Statoil" Lubānas ielā bija sabraukušas ap 50 automašīnas, kuru vadītāji centās iegādāties degvielu par 10 – 12 santīmiem.

Protesta akcijas laikā pret augstajām degvielas ce...

Savukārt Eksporta ielas DUS ap plkst.14.30 protesta rīkotāji piesaistīja vien dažus interesentus un mediju pārstāvjus.

Jau ziņots, ka protesta akciju pret augstajām degvielas cenām organizēja jauniešu kustība "Vienota Latvija".

"Latvija Statoil" komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis skaidroja, ka DUS protesta akcija notiekot civilizēti un nekādi ekscesi nav bijuši. Protestētāji pat "Statoil" iegādājušies kādu kafiju un našķus.

Pie Eksporta ielas DUS gan protestētāji, gan "Statoil" pārstāvji mierīgās sarunās pārrunāja Latvijā noteiktos augstos nodokļus degvielai.

"Vienota Latvija" pārstāvis Sergejs Konovaļenko ''Nozare.lv'' skaidroja, ka ir jāsamazina degvielai uzliktie nodokļi - 52% no litra cenas veido pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīze. Degvielas cenas Latvijas apstākļiem esot krietni par augstu. Konovaļenko arī noraida argumentu, ka Eiropā degvielas cenas ir līdzīgas vai pat augstākās, jo tur attiecīgi arī algas esot krietni augstākas. Ja Latvijā vidējā alga būtu 600 lati, tad degvielas cenas arī varēt būt pašreizējā līmenī, skaidroja Konovaļenko.

Protesta akcija pret dārgajām degvielas cenām esot sākta pie "Statoil" DUS, jo tā ir lielākā degvielas mazumtirdzniecības kompānija Latvijā, taču pēc būtības protests esot pret augstajiem nodokļiem un jau tuvākajā laikā organizācija vērsīsies pie deputātiem un valdības, lai degvielas nodokļi tiktu samazināti.

Konovaļenko aicināja pie DUS satikto "Statoil" pārstāvi, degvielas produktu kategorijas vadītāju Kasparu Skrābānu, lai arī pati degvielas kompānija iesaistās protestos pret augstajiem degvielas nodokļiem "Ja būsiet kopā ar mums, būs vieglāk panākt rezultātu," atzina "Vienota Latvija" pārstāvis.

Skrābāns savukārt skaidroja, ka "Statoil" nodarbojas ar biznesu nevis politiku un valdības ietekmēšanu. "Kad tika pieņemts lēmums par nodokļu paaugstināšanu, mēs skaidrojām, ka šis nav pats labākais lēmums," skaidroja Statoil pārstāvis.

Viņš norādīja, ka cenas varētu arī samazināt, ja vairumtirdzniecībā degvielu varētu iegādāties lētāk. "Ja kāds piedāvā degvielu nopirkt lētāk, lūdzu, mēs gaidām piedāvājumu un esam gatavi pirkt par lētāku cenu," skaidroja Skrābāns.

"Vienota Latvija" pārstāvji arī izteica neizpratni, kāpēc "Statoil" cenas ir krietni augstākas nekā citu degvielu kompāniju DUS.

"Statoil" un "Vienota Latvija" pārstāvju diskusija Eksporta ielā noritēja mierīgi, abām pusēm vienojoties, ka degvielas cenas lielā mērā ir tik augstas arī pateicoties augstajiem nodokļiem.

Jau ziņots, ka šodien autovadītāju protesta akcijas laikā SIA "Latvija Statoil" turpinās sniegt informāciju par to, kas veido degvielas cenu mazumtirdzniecībā.

No plkst.13 "Statoil" degvielas uzpildes stacijā (DUS) Rīgā, Lubānas ielā 76 tiek dalīti informatīvie materiāli.

Protesta akcijas rīkotāji savukārt aicināja doties uzpildīt degvielu "Statoil" degvielas uzpildes stacijās Lubānas un Katlakalna ielā par desmit santīmiem, tādējādi radot rindu un drūzmu gan degvielas uzpildes stacijā, gan apkārtējās ielās.

"Latvija Statoil" ir lielākais degvielas mazumtirgotājs Latvijā.

69 "Latvija Statoil" stacijās (56 pilna servisa, septiņās franšīzes un sešās automātiskās uzpildes stacijas) strādā aptuveni 820 darbinieku, to skaitā franšīzēs strādājošie.

Naftas cena kritusies par trešdaļu

Ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins kasjauns.lv informē, ka, salīdzinot ar 2008. gadu, cena par naftas barelu ir apmēram par trešdaļu zemāka (attiecīgi 75 un 43 lati), kamēr degvielas mazumtirdzniecības cenas ir līdzīgas. „Uz to pirmām kārtām balstās pārmetumi mazumtirgotājiem. Viņi saka, ka pēdējo mēnešu cenu kāpums balstīts uz valsts nodokļu politiku, bet pēdējā reize, kad mainīti nodokļi saistībā ar degvielu, bija pirms gada,” uzsver Olšteins.

Mazumtirgotāji apgalvojot, ka viņu peļņa nepārsniedz astoņus procentus. Olšteins iebilst: „No neoficiāliem, bet pavisam drošiem avotiem — dīzeļdegvielas cena, pērkot no vairumtirgotājiem, ir 60 santīmu, kamēr mazumtirdzniecībā apmēram 76 santīmi.” Te runa ir jau par 26 procentiem, lai arī tirgotāji, protams, argumentēs, ka ir arī tirgošanas izdevumi.

Vērtē Konkurences padome

Olšteins pieļauj, ka viens no dārdzības iemesliem ir tirgotāju saslēgtie līgumi ar uzņēmumiem un arī valsts iestādēm, kad degvielu pērk ar karti par cenu, kas ir trīsarpus santīmi „zem staba” — mazāk nekā tajā dienā tablo. „Tā kā kopējais pieprasījuma apjoms ir sarucis, tirgotāji ir spiesti likt klāt „uz staba” — pacelt cenu, un cieš vienkāršie pircēji,” spriež ministra padomnieks.

Pašlaik Konkurences padome izvērtē degvielas cenu kāpumu. Līdzīga pārbaude sākta arī Lietuvā.

Māris Puķītis