Dabas vērotājs vasaru prognozē lietainu, bet krietni siltāku nekā pērn
Sniegainas ziemas ar ilglaicīgu salu, kāda bija arī pagājusī ziema, pārsvarā norāda, ka tām sekojošās vasaras ir vairāk lietainas nekā sausas un vidēji siltas, tomēr šī vasara kopumā būs krietni siltāka nekā pagājusī, aģentūrai LETA vēstīja dabas vērotājs Vilis Bukšs.
Janvāris bija ar ilglaicīgu un stipru salu, dziļu sniegu un bagātu sarmu, kas norāda uz lietainu un kopumā siltu maiju, kāds pārsvarā tas šogad arī ir bijis.
Ja maijā ir daudz pērkonu un nokrišņu, tad būs lietaina, vējaina vasara un kuplas pļavas. Vasarā, iespējams, būs saulains un labs siena laiks, kas ir jūlija vidus, un bagātīga augļu raža. Paredzams, ka karstās, saulainās dienas mīsies ar stipriem pērkona negaisiem un krusu, kas var krietni vien pabojāt augļu kokus dārzos un parkos, prognozē Bukšs.
Dabas vērotājs zināja stāstīt, ka ar sniegu bagātās dienas - Sveču diena 2.februārī un Vecā Ziemas Māras diena jeb dienas februāra vidū - liecina par to, ka jūnija otrajā pusē pirms un ap Jāņiem varētu būt nokrišņiem bagātas dienas. Savukārt 12.martā jeb Gregora dienā bija neliels sals, saulīte, mākoņi un sērsna. Šāds laiks Gregora dienā prognozē, ka jūlijā var būt arī karstas un pērkonainas dienas ar vairākiem vasaras negaisiem.
Augusts var atnest īsti vasarīgas dienas, saulainas un sausas, arī ar karstām dienām mēneša pirmajā pusē. Vēlāk, septembrī, atkal atgriezīsies lietainas un vēsas dienas, bet mēneša vidū arī nakts salnas.
Tas, ka šopavasar bija agri pērkoni un alksnis ziedēja agrāk par bērzu, kā arī bagātīga pīlādžu, pureņu un pieneņu ziedēšana, arī norāda kopumā uz nokrišņiem bagātu vasaru.
Viļakas pusē jau 22.aprīlī pirmā bezdelīga klusēdama meta lokus virs papuvē atstāta tīruma. Iespējams, bija par agru atskrējusi, jo otrā rītā, 23.aprīlī, Jurģa dienā, uzkrita sniegs. Bet ticējums vēsta, ja pirmā bezdelīga saķer sniegu, tad arī vasarā būs sniegs, kas šajā gadījumā, visticamāk, būs krusa.
"Kopumā šķiet, ka šī būs klasiska Latvijas vasara un dārzos solās būt labas ražas. Arī bitēm būs daudz bērnu, spietu un medus, jo ap Sveču dienu bija daudz sniega. Tāpat arī sēnes. Bagāti ziedēja ievas, tātad arī rudzu zieds jūnijā solās būt bagāts un labības novākšanas laiks - augusta pirmā puse - varētu būt saulaina un sausa," sacīja dabas vērotājs.
Bukšs vērsa uzmanību arī uz to, ka Zaļās ceturtdienas priekšvakarā, 31.martā, kad visapkārt bija dziļš, kūstošs sniegs, uz atkusušā ceļa posma viņš atradis purva odzi. Kā vēsta Bukša vecmāmiņas ticējums: ja sniegā redz čūsku, tad tajā vasarā valdīs uguns vai ūdens. Tas nozīmē, ka var būt postoši purvu un mežu ugunsgrēki vai arī nelaimi nesoši plūdi.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna vēstīja, ka, pēc šā brīža prognozēm, jūnijā laiks uzlabosies, līdz ar to būs mazāk nokrišņu un paaugstināsies gaisa temperatūra.
Astronomiskā vasara iestāsies ar vasaras saulgriežiem, kas būs 21.jūnijā plkst.14.28. 21.jūnijā būs arī garākā diena, kas ilgs 17 stundas, 52 minūtes un 37 sekundes. Savukārt īsākā nakts būs no 21.jūnija uz 22.jūniju, kad nakts ilgs sešas stundas, septiņas minūtes un 37 sekundes.
Meteoroloģiskā vasara iestājas, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra ir virs plus 15 grādiem pēc Celsija skalas. Jelgavā jau 30.aprīlī vidējā temperatūra bija plus 15 grādi, tomēr tā bija tikai viena diena, savukārt stabili visā Latvijā virs plus 15 grādiem gaisa temperatūra ir pakāpusies kopš 13.maija, tādēļ var teikt, ka meteoroloģiskā vasara ir sākusies, vēstīja Vīksna.
