Latvijas universitātēm lielākais finansējuma samazinājums Eiropā

Latvijas valdībai sekojot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas (PB) rekomendācijām budžeta izdevumu ierobežošanai, 2009.gadā Latvijas augstskolas piedzīvoja finansējuma samazinājumu par 48%, kam 2010.gada sākumā sekoja finansējuma samazinājums par vēl 18%.

"Šis finansējuma samazinājums izraisījis nopietnu spiedienu uz Latvijas augstākās izglītības sistēmu, liekot veikt būtiskas izmaiņas un strukturālas reformas, kas tiks realizētas tuvākajos gados," savā ziņojumā norāda Eiropas Universitāšu asociācija.

Kā citās Eiropas valstīs?

Otru lielāko universitāšu finansējuma samazinājumu piedzīvojušas Igaunijas augstskolas, kurām 2009.gadā finansējums samazinās par 7%, bet šogad par vēl 10%.

Tālāk seko Īrija ar finansējuma samazinājumu 5,4% apmērā pērn un 9,4% apmērā šogad.

Rumānijas valdība augstskolu budžetu samazinājusi par 10%, Itālija arī par 10%, bet, piemērojot šo samazinājumu trīs gadu laikā, Lietuva par 8% un Lielbritānija par 6,6% trīs gadu laikā no 2010. līdz 2013.gadam.

Daudzās austrumu un dienvidaustrumu Eiropas valstīs, tostarp Čehijā, Polijā, Horvātijā, Serbijā un Maķedonijā, augstskolu budžetiem piemērots samazinājums līdz 5% apmērā.

Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas un Nīderlandes universitātes izvairījušās no tieša finansējuma apgriešanas, tomēr šīs augstskolas saskārušās ar netiešu krīzes iespaidu uz to finansēm. Dažos gadījumos studentu skaita pieaugums nav izraisījis attiecīgu budžeta palielinājumu, kas var radīt spiedienu uz universitāšu budžetiem un atstāt iespaidu uz to citām aktivitātēm.

Savukārt vairāku Eiropas valstu valdībām ekonomiskās krīzes iespaidā nācies atteikties no saviem agrākiem solījumiem palielināt budžetu. Piemēram, Ungārijas valdība atcēlusi 2007.gadā izsludināto plānu palielināt universitāšu finansējumu, kā rezultātā Ungārijas augstskolu budžets bija par 15% mazāks, nekā plānots.

Spānijas un Austrijas augstskolām ekonomiskā krīze tieši nav ietekmējusi mācību finansējumu, taču tām nāksies ierobežot universitāšu pētniecības aktivitātes.

Dažām Eiropas valstīm ir izdevies saglabāt savus plānus un veikt jaunas investīcijas augstākajā izglītības sistēmā.

Vācijā, kur finansējums augstākajā izglītības sistēmā galvenokārt nāk no valsts, federālā valdība ir palielinājusi investīcijas, lai atbalstītu Vācijas augstākās izglītības un pētniecības institūciju finanšu drošību. Starp Vācijas valdības ieguldījumiem ir iedalīti 800 miljoni eiro projektam, kura mērķis ir līdz 2015.gadam palielināt studentu skaitu valstī, kā arī 2,7 miljardu eiro finansējums 2012.-2015.gadam Vācijas Izcilības iniciatīvai un ikgadējais finansējuma palielinājums 5% apmērā inovāciju un pētniecības attīstības projektam.

Arī Francija palielinājusi finansējumu augstākās izglītības sistēmai, 2010.gadā ieguldot gandrīz 30 miljardus eiro augstākās prioritātes jomās. No šīs summas 11 miljardi eiro tiks ieguldīti augstākās izglītības vispārējās kvalitātes celšanai, astoņi miljardi paredzēti pētniecības jomas attīstīšanai, bet pārējais finansējums paredzēts jaunu universitāšu pilsētiņu veidošanai un esošo modernizēšanai.

EUA savā pētījumā arī analizējis, kā universitātes pārkārtojušas savas finanses samazinātā budžeta dēļ.

Igaunijā, Lielbritānijā, Beļģijā un Ungārijā budžeta samazinājums visvairāk ietekmējis tieši mācību procesu, liekot samazināt studiju programmu skaitu.

Latvijā, Īrijā un Grieķijā samazinātas augstskolu darbinieku algas, savukārt Lielbritānijā samazināts darbinieku skaits, bet Latvijā un Igaunijā augstskolas atteikušās no jaunu darbinieku pieņemšanas.

Savukārt Polijā un Austrijā finansējuma apgriešana visvairāk skārusi pētniecības finansējumu.

"Šie pasākumi kombinācijā ar pieaugošo studentu skaitu rada nopietnas bažas par augstākās izglītības kvalitātes līmeņa saglabāšanu," brīdina EUA.

Samazinoties valsts finansējumam augstskolās, vienlaikus daudz svarīgāku lomu ieņem privātais finansējums, kas palīdzētu dažādot ienākumu avotus un nostiprināt finanšu stabilitāti, norāda asociācija.

"Dažās valstīs ekonomiskā krīze ir izraisīju sabiedriskas debates par studiju maksas ieviešanu. (..) Šī ideja ir saskārusies ar niknu pretestību, īpaši no studentu puses, kas norāda, ka Eiropai ir jāaizstāv sava augstākās izglītības sistēma kā sabiedriska labuma nesējs," teikts ziņojumā.

Tomēr vairākās valstīs jau ir parādījušās jaunas mācību maksas studijās, pat Somijā, Zviedrijā un Dānijā, kur iepriekš sabiedrībā un politiķu vidū valdīja visaptveroša pārliecība, ka augstākai izglītībai jābūt valsts apmaksātai.

Ziņojuma noslēgumā EUA secina, ka ekonomiskā krīze Eiropas augstākās izglītības sistēmu ir skārusi dažādi, kaut arī ir novērojamas vairākas kopīgas tendences.

"Daudzos gadījumos valsts finansējuma samazinājums ir izraisījis būtisku finansiālu spiedienu uz universitātēm, kas ilgtermiņā atstās iespaidu uz šīm institūcijām, kā arī izraisīs neskaidrību tuvākajos mēnešos un gados," norāda EUA.|

LETA/FotoLETA