Tuberkulozes klīnikas teritorijā nežēlīgi izturas pret kaķiem

Kā aģentūrai LETA stāstīja LKF dzīvnieku aizsardzības grupas vadītāja Astrīda Kārkliņa, Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas teritorijā, tāpat kā jebkurā sabiedriskā vietā, mitinās kaķi, taču vairāku gadu garumā dzīvnieku aizsardzības grupa kopā ar klīnikas darbiniekiem sekojusi līdzi populācijai, lai nepieļautu kaķu vairošanos.

Šajā laikā sterilizēti un atpakaļ uz teritoriju nogādāti vairāk nekā desmit kaķu. Līdz šim ir noticis civilizēts un sakārtots darbs ar Stopiņu novada domes atbalstu, kas finansēt arī no Stopiņu novada iedzīvotāju nomaksātās nodokļu naudas, jo gan sterilizāciju, gan arī eitanāziju, ja bijusi nepieciešamība, apmaksājuši Stopiņu novada iedzīvotāji. LKF dzīvnieku aizsardzības grupai bijis arī līgums ar Stopiņu novada domi, nodrošinot klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu, nogādāšanu un aprūpi patversmē, kā arī īstenojot klaiņojošo kaķu sterilizācijas programmu "noķer-sterilizē-atlaiž".

Līdz šim iepriekšējais vadītājs bija apliecinājis gatavību no savas puses iestāties par to, lai turpmāk kaķu izķeršana, sterilizācija un, vajadzības gadījumā, eitanāzija notiktu likumā paredzētajā kārtā, bet situācija mainījusies, kad klīniku sākusi vadīt Ludmila Vīksna un jaunais saimniecības daļas vadītājs, kurš ir izteikts pretinieks tam, ka klīnikas teritorijā mīt kāds kaķis, stāstīja Kārkliņa, piebilstot, ka klīnikas darbinieki un dzīvnieku aizstāvji var apliecināt, ka tur šo kaķu skaits nav tik liels, lai būtu problēmas.

Dzīvnieku aizstāvji vēstulē informējuši Vīksnu par to, kā humāni, civilizēti un likumā atbilstoši var risināt problēmu ar bezsaimnieka dzīvniekiem. "Mēs esam piedāvājuši risinājumus, kā arī akcentējuši likuma punktus. Vairākkārtīgi pa telefonu esmu runājusi ar saimniecības daļas vadītāju par to, ka viņš nevar rīkoties tikai pēc sava viedokļa. Aizvakar sarunā viņš man akcentēja, ka viņš kā mednieks arī savā mednieku darbībā visus klaiņojošus suņus un kaķus, kuriem nav klāt cilvēku, šāvis un uzskata to par normālu rīcību. Turklāt medību likums diemžēl viņam to atļauj. Tā ir nesakārtotība likumu starpā, jo medību likums runā pretī dzīvnieku aizsardzības likumam," sacīja LKF dzīvnieku aizsardzības grupas vadītāja.

Dzīvnieku aizstāvji taujājuši arī Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) par to, vai ir kādi reglamentējoši noteikumi, kas attiecas uz slimnīcām, nosakot, ka kaķi to teritorijā nevar uzturēties. No PVD saņemtā informācija liecina, ka nav nekādu atsevišķi reglamentējošu noteikumu, jo tā ir tāda pati publiskā teritorija kā citas.

Saistībā ar klīnikas teritorijā esošajiem kaķiem diskomforta sajūtu izjūt arī darbinieki, kuriem liek justies vainīgiem par to, ka viņi grib saudzēt dzīvniekus. Klīnikas darbiniekiem izteikts brīdinājums par to, ka gadījumā, ja baros dzīvniekus, var pazaudēt arī pat darbu, zināja stāstīt Kārkliņa.

Pēc LKF dzīvnieku aizsardzības grupas vadītājas teiktā, šis nav vienīgais gadījums, kad vienas sabiedrības daļas nepatika pret dzīvniekiem izpaužas arī dienesta pilnvaru pārkāpšanā, jo šajā gadījumā nav dotas tiesības likvidēt dzīvniekus. Klīnikas saimniecības daļas vadītājs informējis dzīvnieku aizstāvjus arī par to, ka Latvijas Infektoloģijas centrs ir noslēdzi līgumu ar kādu vetārstu par kaķu likvidāciju šī centra teritorijā. "Ja šāds līgums ir noslēgts, tad likumu pārkāpj ne tikai vadība, bet arī vetārsts, kurš veselus dzīvniekus izķer un momentā likvidē," apgalvoja Kārkliņa.

Patlaban Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas teritorijā varētu mitināties apmēram 15 kaķu. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Dzīvnieku aizsardzības likuma redakciju un Stopiņu novada saistošajiem noteikumiem sterilizētie kaķi nav uzskatāmi par bezsaimnieka kaķiem.

LETA