Pašvaldībās valda krasas pretrunas par zāles garumu
Līdz ar rokudzelžiem un steku pie sāniem, pašvaldības policistu bruņojumā ir jābūt arī lineālam. Ar to viņiem ir jālodā pa grāvjiem un privātmāju mauriņiem, veicot botāniskus mērījumus.
Cik garam jābūt šim lineālam, ir atkarīgs no katras konkrētās pašvaldības deputātu izpratnes par harmoniskas vides etaloniem.
1. jūlijā spēku zaudēs visi iepriekšējie pilsētu un pagastu sabiedriskās kārtības noteikumi, kurus nav paspējušas apstiprināt jaunievēlētās novadu domes. Tādēļ pašlaik pašvaldības steidz pieņemt un revidēt jaunos novadu sabiedriskās kārtības noteikumus.
Tajos, starp citu, arī noteikts zāles garums pilsētu un pagastu centros, lai tos varētu uzskatīt par sakoptiem. Vairāku pašvaldību sēdēs izvēršas karstas diskusijas par šo garumu un cik bieži privāto teritoriju īpašniekiem un savrupmāju saimniekiem ir jāpļauj zāle. Par laikā nenopļautu zālienu un grāvmalu nesakopšanu pieguļošo teritoriju saimniekiem draud naudas sods, sākot no pārdesmit līdz pat pāris simts latiem.
Nule kā Alūksnes novada dome nosprieda, ka novada centros zāle nedrīkst būt garāka par 20 centimetriem. Savukārt Jelgavas dome bija daudz bargāka – tā uzskata, ka jāsoda jau tā zāliena apsaimniekotājs, kurš zālei pretī saulei atļāvis pastiepties mazliet vairāk par 10 centimetriem.
Jāteic, ka Latvijas pašvaldību deputātiem nav vienotas nostājas, kāds ar zāli apaudzis lauciņš pilsētas centrā uzskatāms par skaistas ainavas sastāvdaļu. Ja Jūrmalā atļautais mauriņu zāles maksimālais garums ir 10 centimetri, tad Jēkabpilī un Rīga – 20 centimetri. Savukārt Ventspils nolēmusi iet zelta vidusceļu un vienojusies par 15 centimetriem.
Elmārs Barkāns/Foto: LETA
