"Ejiet krāmēt mantas!" Latvieši Lielbritānijā pēc referenduma sūdzas par naidīgu attieksmi
Pēc Lielbritānijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) tur dzīvojošie latvieši atzīst, ka nākas sastapties ar naidīgu attieksmi, un daži pat secina, ka tik naidīgu attieksmi līdz šim nav pieredzējuši, pirmdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".
Klajš rasisms, ksenofobija un naida runa pēc referenduma Lielbritānijā esot kļuvusi par ikdienišķu parādību uz ielas, sabiedriskajā transportā, restorānos un darba vietās. Pat skolās svešiniekiem tiekot ieteikts krāmēt mantas un pazust.
Imigrantu pārdzīvojumi esot tik apjomīgi, ka izveidota pat speciāla domubiedru grupa sociālajā tīklā "Facebook". Tajā aprakstīti dažādi nepatīkami starpgadījumi, piemēram, kāda pavecāka kundze sajūsmināti mudinājusi poļu sievieti ar mazuli izkāpt no autobusa un sakrāmēt mantas, citā gadījumā austrumeiropiešiem likti šķēršļi iekļūšanai metro ar saucieniem "Dodieties uz savām valstīm!".
Pēc referenduma daļa britu cerēja, ka robežas tiks slēgtas nekavējoties un sākta iebraucēju sūtīšana atpakaļ. Anglijas pilsētas Spaldingas konsultāciju un tulkošanas biroja vadītāja Laima Brencs, kura ikdienā palīdz latviešu imigrantiem, vērtē, ka referendums angļiem ir devis iluzoru visatļautības sajūtu izturēties publiski nicinoši.
"Man uz raudienu velk. Tādi komentāri kā "pako savas somas un brauc atpakaļ, no kurienes esi nācis!". Pat kolēģi, ar kuriem esam bijuši gadiem ilgi draudzīgi, atļaujas pateikt: "Nu, tu jau pabeidzi krāmēt somu?"," stāstīja Brencs.
Konsultāciju un tulkošanas birojā visas dienas pēc referenduma tiekot saņemti palīgā saucieni no latviešiem, kuri cieš no angļu kaimiņu naida runas. Netiekot šķiroti pat bērni.
"Viņi saka bērniem - pazūdiet no ielas, ejiet krāmēt mantas, jūs tik un tā tūlīt deportēs. Pats fakts, ka bērnus aizdzen no ielas, sētas, kur viņi parasti spēlējas. Tās ir viņu mājas, viņi te ir piedzimuši," komentēja Brencs.
Viņa piebilda, ka šajās dienās sadarbībā ar vietējo Spaldingas pilsētas policiju izveidos informatīvu materiālu, kā rīkoties naida runas gadījumā, atgādinot, ka galvenais ir nebaidīties ziņot policijai. Vēl ir iecerēts latviešu imigrantiem organizēt tiešraides video sarunu ar britu policiju, lai atbildētu uz visiem ar naida noziegumiem saistītiem jautājumiem.
Savukārt Bostonas iedzīvotājs Mairis Alksnītis atzīst, ka pats personīgi nav ar to saskāries, bet viņš zinājis stāstīt par šādu piemēru. "Vienai meitenei, kura pa pilsētu gāja ar kreklu ar uzrakstu "Latvija", kāds anglis pēkšņi sācis "braukt virsū"," stāstīja Alksnītis. Bostonā ir viens no augstākajiem par izstāšanos no ES nobalsojušo iedzīvotāju rādītājiem - to atbalstījuši vairāk nekā 70%.
Emocionālā spriedze biedējot arī Jorkšīras novadā dzīvojošo latvieti Ilonu Vinduli. "Man būtu ļoti sāpīgi dzirdēt, jo man ir mazi bērni. Es gribētu zināt praktisko informāciju, kur man vērsties, ko man darīt, vai mēs varam vērsties vēstniecībā, vai ir kāds telefons. Tas ir pašaizsardzības jautājums, lai es varētu sevi un savu ģimeni aizsargāt," uzskata Ilona.
Naida runa Lielbritānijā ir sodāms noziegums, tāpēc visiem no tās cietušajiem tiek ieteikts vērsties ar iesniegumu policijā.
