Eksprezidents Guntis Ulmanis izveido jaunu filozofisku sistēmu
Sabiedrība

Eksprezidents Guntis Ulmanis izveido jaunu filozofisku sistēmu

Jauns.lv

Šlesera – Šķēles „laulību ceremonijā” eksprezidents Guntis Ulmanis atklāja, ka ir šķirstījis noslēpumainu „mūžīgo grāmatu”, par kuru līdz šim vairākumam nebija ne mazākās nojausmas.

Eksprezidents Guntis Ulmanis izveido jaunu filozof...

­

Politiskās apvienības „Par labu Latviju!” pirmajā aģitācijas bezmaksas avīzē eksprezidents Guntis Ulmanis atklāj, ka mistiskajā „Mūžīgajā grāmatā” ir teikts, ka par tautas labumu ir jādomā tikai tādā gadījumā, ja tev ir brīvs laiks un tu vienlaikus vari gūt arī pašlabumu.
Politiskās apvienības „Par labu Latviju!” pirmajā aģitācijas bezmaksas avīzē eksprezidents Guntis Ulmanis atklāj, ka mistiskajā „Mūžīgajā grāmatā” ir teikts, ka par tautas labumu ir jādomā tikai tādā gadījumā, ja tev ir brīvs laiks un tu vienlaikus vari gūt arī pašlabumu.

Pāris dienas pirms Līgo svētkiem daudzi savās pastkastītēs saņēma politiskās kustības „Par labu Latviju!” bezmaksas priekšvēlēšanu avīzes pirmo numuru. Lasītājus īpaši pārsteidza eksprezidenta Gunta Ulmaņa ievadraksts, kas ir viņa saīsināts teksts uzrunai, ko Ulmanis teica „Par labu Latviju!” dibināšanas saietā Ķīpsalas hallē.

Ulmaņa ievadraksts „Latviju veidojam mēs paši” kaut arī sastāv tikai no dažām īsām rindkopām izceļas ar noslēpumainiem kalambūriem, kuru jēgu ir ļoti grūti izlobīt.

Teksta pirmais teikums skan šādi: „Pāršķirstot mūžīgās grāmatas lappuses, mēs atrodam vārdus: „Ja tev ir laiks, tad izmanto šo laiku tautas labumam, cilvēka labumam.”

Līdz šim nekas nav bijis dzirdēts par šādu „mūžīgo grāmatu”, kurā ierakstīti tik viedi vārdi. Dažādie reliģiskie kanoni, tostarp arī kristīgie – gan Jaunā Derība, gan katehisms, māca, ka cilvēkam vienkārši jādara labi darbi, neatkarīgi no laika ritējuma, neatkarīgi no tā, vai tam atliek laiks vai nē. Savukārt filozofi, vienkāršoti runājot, iztirzājot ētikas un morāles principus, aicina cilvēku savu darbību iekārtot tā, lai atrastos laiks „labajiem darbiem”.

Analizējot Ulmaņa teikto, iznāk, ka „Par labu Latviju!” tikai rosina darīt labus darbus gan tautai, gan cilvēkam tikai tādā gadījumā, ja paliek brīvs laiks, ja tev vienkārši tam nav laika, tu arī vari nedomāt par tautas labumu. Kur var iepazīties ar „mūžīgās grāmatas” tekstu, gan netiek minēts.

Iespējams, tā ir kāda slepena „Par labu Latviju!” rituālu grāmata, kuru „parastajiem mirstīgajiem” tā arī nav lemts redzēt.

Vēl visnotaļ dīvains ir Ulmaņa teiktais, ka viņš nebaidās no tā, ka „Par labu Latviju!” gudrie biedri „varētu meklēt savu labumu, nedomājot par valsts ieguvumu, jo tikai mēs paši varam izveidot labu Latviju”.

Loģiski pārfrāzējot Ulmaņa teikto, iznāk, ka viņš ir teicis: „Es baidos no tā, ka viņi nevarētu meklēt savu labumu, domājot par valsts ieguvumu.”

Grozi kā gribi, bet sanāk, ka „Par labu Latviju!” biedriem par citu līdzcilvēku un Latvijas labumu jeb labklājību ir jādomā tikai tai gadījumā, ja tam sanāk laiks un ja līdztekus var gūt arī savlabumu.

Elmārs Barkāns/Foto: LETA

­