Grāmatā „Raising Cain: Protecting the Emotional Life of Boys” (Audzinot Kainu: aizsargājot zēnu emocionālo dzīvi) tās autori, psihoterapeiti Maikls Tompsons un Dens Kindlons norāda, ka iemesls meklējams dziļā bērnībā. Pētījumi un arī dzīve pierādījusi, ka pret puikām jau zīdaiņu vecumā izturas krietni skarbāk nekā pret meitenēm. Viņus audzina sīvā konkurences garā, mācīti neuzticēties savām emocijām un neizpaust to, ko jūt. Viņi neuzticas citiem vīriešiem, jo tie galu galā ir konkurenti, tāpēc sāk izjust nepanesamu vientulību un izolāciju. Un tomēr vīrieši, tāpat kā sievietes, alkst intimitāti un tuvību. Seksu šādi vīrieši uztver kā vēl vienu sacensību, ar prasībām un vajadzībām. Dzimumakts kļūst par gandrīz vai vienīgo veidu, kā justies tuvākam un apliecināt savu kā vīrieša derīgumu. Pornogrāfijā pretēji realitātei neeksistē nedz iedomāta, nedz īsta kritika. Sievietes vienmēr ir gatavas izpildīt pat dīvaināko iedomu. Realitātē ir gluži otrādi – sievietes vairāk pelna, ieņem augstākus amatus un vēl grib būt seksuāli apmierinātas. Turklāt nespējīgi justies īsti dzīvi ārpus attiecībām ar sievieti viņi arī lieliski apzinās, ka vienīgais glābiņš no izolācijas ir būt seksuāli pieņemamam sievietei. Šī pretišķība rada augstu dusmu līmeni, kas itin bieži izpausmi rod pornogrāfijā, jo te nekas netiek prasīts no vīrieša un sievietes ir vien pateicīgas kalpones.
