Mūrniece aicina aizliegt rīt plānoto nacionāļu gājienu
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) aicina Rīgas domi izvērtēt visu apstākļus un vēlreiz lemt, lai rīt tiktu aizliegts gājiens, kurā paredzēts pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā, aģentūru LETA informēja ministre.
Mūrniece informēja, ka Drošības policija ir saņēmusi iedzīvotāju iesniegumus par to, ka gājiena laikā varētu tikt provocētas nekārtības. "Mēs esam saņēmuši informāciju, ka gājiena laikā varētu notikt provokācijas, tādēļ mēs aicinām Rīga domi aizliegt šo gājienu," sacīja Mūrniece.
Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) preses sekretārs Uģis Vidauskis aģentūrai LETA norādīja, ka pašvaldība no Drošības policijas pagaidām neesot saņēmusi nekādu oficiālu informāciju. "Ja šāda informācija tiks saņemta, tad vērtēsim, ko var darīt saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Pagaidām nav pamata, lai vēlreiz lemtu par gājiena aizliegšanu," sacīja Vidauskis.
Jau ziņots, ka Administratīvā rajona tiesa apmierināja Ulda Freimaņa pieteikumu un atcēla Radzeviča 19.jūnija lēmumu neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.
Kā aģentūru LETA informēja Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze Ksenija Novikova, tiesa arī nolēma piedzīt no Rīgas pašvaldības par labu pasākuma pieteicējam Freimanim viņa samaksāto valsts nodevu 20 latu apmērā. Spriedums ir izpildāms nekavējoties, bet to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā 30 dienu laikā no 12.jūlija, kad būs pieejams pilns sprieduma teksts.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas izpilddirektors Radzevičs 19.jūnijā nolēma neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.
Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja Vidauskis, Radzevičam esot radusies pārliecība, ka šajā pasākumā varētu tikt sludināts nacionālais naids un propagandēta aizliegta ideoloģija.
"Pasākuma rīkotāji bija ieradušies uz tikšanos ar izpilddirektoru. Sarunas laikā tika pausti klaji rasistiski, nacistiski un antisemītiski uzskati, tādēļ Radzevičs pieļauj, ka pasākuma laikā varētu notikt tas pats," iepriekš skaidroja Vidauskis.
Savukārt pasākuma pieteicējs Freimanis jau sākotnēji aģentūrai LETA norādīja, ka šo izpilddirektora lēmumu noteikti pārsūdzēšot tiesā. "Arī tad, ja tiesa neatļaus, mēs iesim," sacīja Freimanis, norādot, ka "okupanti nebūs saimnieki mūsu zemē".
Kā ziņots, 1.jūlijā no plkst.19 līdz plkst.20 pieteikta gājiena rīkošana no Okupācijas muzeja pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim. Freimanis norādījis, ka gājiens tiek rīkots, lai pieminētu Rīgas atbrīvošanas no PSRS 69.gadadienu. Organizatori aplēsuši, ka pasākumā varētu piedalīties aptuveni 30 cilvēki.
Starp kārtības uzturētājiem pasākumā minēts arī pērkoņkrustietis Igors Šiškins, kurš bija notiesāts par tā sauktā Uzvaras pieminekļa spridzināšanu.
1941.gada 1.jūlijā Rīgā ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks un padzina Sarkano armiju, kas iepriekš īstenoja Latvijas okupāciju.
LETA
