Dēmonu izdzinējs: puse cilvēces ir apsēsta!
„Es esmu Tumsas princis!” sēc pusmūža vecuma vīrietis, kamēr Bobs Larsons dodas cīņā, bruņojies ar Bībeli, krustu un svētīto eļļu. Šī aina skatāma viņa interneta lapā, bet nesen pazīstamais amerikāņu evaņģēlija sludinātājs un eksorcists viesojās Latvijā.
Intervijā „Kas Jauns” dēmonu izdzinējs Larsons atklāj savu pārsteidzošo pieredzi. „Tas nav darbs, uz kuru var pieteikties. Tā vienkārši notika, ka es bieži tikos ar cilvēkiem, kam bija dēmoni, viņi nāca pie manis, lai aizlūdzu. Es sāku runāt ar viņiem, bet no viņu ķermeņiem ierunājās dēmoni. Sapratu, ka man jārīkojas, lai palīdzētu cilvēkiem,” teic sludinātājs. Nešķīsteņus trenkā viņš jau vairāk nekā 30 gadu, bet publiski — pēdējos desmit.
Pusaudzei sekss ar nelabo
Tas ir Dieva aicinājums, ko varot darīt jebkurš, ja tikai tic Kristum un studē Bībeli. „Katrs var spēlēt basketbolu, bet katrs nav Maikls Džordans. Es nesaku, ka esmu Maikls Džordans eksorcismā, to var visi, bet daži vislabāk.” Larsons ieguvis atzīta eksorcista reputāciju, bijis Vatikānā un darbojies kopā ar Svētā krēsla dēmonu izdzinējiem, viņš ir intervēts slavenākajos ASV televīziju šovos — pie Ofras, Lerija Kinga, doktora Fila.
Savu pirmo kauju ar dēmoniem Larsons joprojām labi atceras — piecpadsmitgadīga pusaudze bija pārliecināta, ka viņai ir sekss ar Sātanu, taču plašākās detaļās neieslīgst, vien palepojas ar savu komandas veikumu: „Mums ir dokumentēti 12 000 dēmonu izdzīšanas faktu!”
Tagad viņam ir ap 30 draudžu un vairāk nekā 100 eksorcisma komandu. Ko darīt pietiek — pirms desmit gadiem Larsons domājis, ka apsēsti ir 10—15 procenti cilvēces. Tagad viņš uzskata, ka dēmonu varā ir vairāk nekā puse visas pasaules! „Paskatieties, kas notiek! Vardarbība, noziedzība, kari, bērnu verdzība, drausmīgas lietas, pornogrāfija, paliek tikai sliktāk un sliktāk.”
Un viņam var piekrist, palasot pēdējos notikumus pasaulē. Angļu taksometra šoferis pusmūža vecumā pēkšņi iesēžas mašīnā un dodas slepkavot — nošauti 12 cilvēku, pats arī sev padarījis galu. Šopavasar Ķīnā pieredzēti pieci uzbrukumi skolās un bērnudārzos, kur nodurti 15 bērni... Un tie ir tikai nesenākie gadījumi.
Vidusmēra publikai zināšanas par eksorcismu aprobežojas ar Holivudas filmām un varbūt vēl Jaunajā Derībā vēstīto, kā Jēzus iztrieca ļaunos garus no apsēsta vīra, liekot tiem iemiesoties cūkās, kas pēc tam nogāzās no klints.
Par tiešām izdevušos Larsons novērtē 2005. gada filmu „Emīlijas Rozas eksorcisms”, kas balstās uz reālas personas, vācu katolietes Annelīzas Mišelas, 1975. gadā piedzīvoto, viņu esot apsēduši vismaz seši dēmoni. „Tā ir izcila filma. Esmu bijis Vācijā un ticies ar viņas māti, apmeklēju viņas kapu un lūdzies. Tas viss bija pa īstam. Nefanoju par filmu „Eksorcists”, kaut vai tikai tās beigu dēļ — priesteris, atbrīvojot cilvēku, ieaicināja dēmonu sevī. Es nekad neesmu to darījis un nedarīšu, tas arī nav jādara. Eksorcisms arī nav mans darbs, dēmonus izdzen Jēzus Kristus, es darbojos ar Viņa spēku,” uzsver Larsons.
Sludinātājs stāsta, ka pats savām acīm ir redzējis levitāciju, kad izdzīšanas laikā dēmoni savu upuri paceļ gaisā. Gadījumi, kad apsēstais — pareizāk sakot, ļaunais gars — ar viņa muti runā svešā valodā, ir vēl biežāki. „Ļoti interesants gadījums — jauna sieviete eksorcisma laikā sāka runāt ļoti dīvainā valodā. Telpā bija universitātes profesors, seno semītu valodu speciālists, viņš piecēlās un pateica, ka tā ir ļoti veca valoda.” Citā reizē cilvēks runājis ķīniski, lai arī pat Ķīnā nav bijis. Visbiežāk dēmons paziņo, ka „es tevi ienīstu un nekur neiešu”, arī: „Viņš pieder man un negrib, lai es aizeju.” Larsons uzsver: „Viss, ko saka dēmons, ir meli.”
Par smagāko gadījumu savā praksē Larsons uzskata dēmonu dzīšanu no kāda ļoti izglītota, pārtikuša vīra, ar labu karjeru starptautiskā uzņēmumā. „Piecu gadu laikā es ar viņu pavadīju 37 atsevišķas sesijas, katra ilga trīs līdz sešas stundas. Tur sastapāmies ar daudz un dažādiem dēmoniem,” atceras Larsons. Apsēstības iemesls bijusi vīrieša ģimenes aizraušanās ar senām pagāniskām burvestībām, visi tuvinieki bijuši iesaistīti šajos rituālos.
„Viņš ieņēma augstu amatu, bet viņa dzīve nekur nevirzījās, tā bija iestrēgusi, bija emocionālas un fiziskas problēmas, pastāvīgas mocības. Sākumā pat izskatījās, ka nevarēs viņam īsti palīdzēt. Katrā sesijā bija pieci vai seši eksorcismi (dēmonu izdzīšanas fakti), tātad kopumā simtiem. Beigu beigās viņš kļuva brīvs, vairāk nav man zvanījis,” Larsons ir gandarīts. Daži neparasti „klienti” bijuši dzīvnieki — nabaga radības izmantotas sātanistu rituālos.
Ir pat veselas valstis, par kurām var teikt, ka tās ir dēmonu varā. Piemēram, Karību jūras zemē Haiti vudū ir oficiāla reliģija, Larsons ir bijis šajā valstī un pats redzējis vudū rituālus. „Haiti ir nodibināta uz vudū pamata, viņu priesteri man teica, ka valsts pieder vudū dieviem un Sātanam, šim nolūkam viņu senči veikuši asins upurus.”
Larsons gan netic, ka šogad Haiti notikusī traģiskā zemestrīce ir Dieva sods vai Sātana izdarības, taču haitiešu nespējā tikt galā ar nelaimes sekām gan vainojams vudū — sekas ir milzīga nabadzība un korupcija. „Tur ir bijuši diktatori cits pēc cita, un viņi visi teikuši, ka saņem spēku no vudū.”
Apsēsto vidū ir arī slaveni ļaudis. „Man nav šaubu, ka Ozijam ir dēmoni,” savu viedokli par rokmūziķi Oziju Ozbornu neslēpj Larsons. Ar amerikāņu death metal (tiešā tulkojumā no angļu valodas — ‘nāves metāls’) grupas „Deicide” līderi Glenu Bentonu eksorcistu saista „tuvākas attiecības”. „Viņš patiesi mani ienīda, katru reizi, ierakstījis jaunu albumu, Bentons man zvanīja. Nezinu, vai pie vainas bija Sātans vai viņš vienkārši gribēja publicitāti,” pasmaida Larsons, kam tā arī nav izdevies tikt tuvāk skandalozajam metālistam. Grupas skaņdarbu nosaukumi vien izsaka visu, piemēram, „Kill the Christian” („Nogalini kristieti”).
Toties eksorcisma rituāls veikts ar citas ASV death metal grupas „Morbid Angel” līderi — radiopārraidē, un viņš pēc tam juties atvieglots. Ar trash metal grupu „Slayer” Larsons reiz pat ceļojis kopā koncertturnejā: „Nevarēju neko īpaši palīdzēt, jo viņi bija nepārtrauktā narkotiku reibumā.”
Uz šā fona Larsons īpaši uzsver: „Esmu pārdzīvojis savus ienaidniekus, man ir daudz labāka veselība un dzīve nekā viņiem. Tas tikai pierāda, ka daudz labāk ir dzīvot kā kristietim. Pagājušajā gadā es uzkāpu Kilimandžāro kalnā, kamēr daudzi šie dēmonu apsēstie rokmūziķi no gultas nevarēja izlīst.”
Starp citu, arī Larsons kādreiz ir bijis rokmūziķis, tikai ne jau „nāves žanrā” — šī pieredze ļoti noder sludinātāja darbā, jo arī viņam jākāpj uz skatuves publikas priekšā. „Veicot eskorcismu publiski, tas atgādina šovu, bet Bībelē katra dēmonu izdzīšana notika publiski,” viņš piebilst.
Dēmoni filmās un dzīvē
Poteram eksorcista ģimenē vietas nav
Bieži vien nevar saprast, kur ir šovbizness, kur Sātans, atzīst eksorcists, tomēr ir reizes, ka viņš nešaubās nemaz. Izdzirdējis, ka Latvijas katoļu kardināls Jānis Pujats vairākkārt nosodījis grāmatas par Hariju Poteru, Larsons izslej abas rokas augšup un izsaucas: „Pilnībā esmu vienisprātis!” Līdzīgos uzskatos sludinātājs ir arī par pēdējo gadu kulta vampīrsāgu „Krēsla”.
Labi, vampīri ir tumsas radījumi, bet Poters, kurš cīnās ar ļaunumu? „Tās ir burvestības, un Bībele saka — tas ir ļaunums, un Dievs to aizliedz. Harija Potera grāmatas atver durvis uz okulto pasauli, ir nepareizi to mācīt bērniem, pat, ja tā ir tikai fantāzija,” strikts ir eksorcists. Viņa praksē bijuši bērni, kas aizrāvušies ar Potera stāstu un „aizbūrušies” līdz nopietnām problēmām.
Larsona ģimenē aug trīs bērni, 9, 12 un 15 gadu veci, un viņiem šī ir aizliegtā literatūra, tāpat kā vampīri un šausmu filmas, neesot arī vēlēšanās to lasīt un skatīties. Nesen skolā vajadzējis iepazīties ar sengrieķu mitoloģiju ar tās daudzajiem dieviem un pusdieviem, to ģimenes galva neuzskata par kaitīgu — izglītības labad pagātne ir jāzina: „Viņi nepielūdz šīs dievības. Taču Harijs Poters nav izglītība, bet izklaide.”
Šo rindu autors, nav ko liegties, ir izlasījis visas Potera grāmatas. „Kāpēc?” vaicā eksorcists. Izklaidei. „Nu, žurnālists varētu izvēlēties intelektuālu literatūru,” laipni iesaka Larsons, piedāvājot eskorcisma rituālu. Par potergrāmatām viņš atgādina: „Nemēģini to izmantot savā dzīvē.”
Mācītājs mācītāju grib izmest pa logu
Tā gan nav, ka dēmoni apdraud tikai Harija Potera lasītājus, sātaniskā roka cienītājus vai narkomānus. Nav pasargāti arī krietni kristieši. „Jā, pilnīgi noteikti. Esmu veicis eksorcisma rituālus ļoti pazīstamiem sludinātājiem, viņi personiski vērsās pie manis pēc palīdzības. Vienam bija slepkavības gars, viņš mēģināja izmest mani pa logu no viesnīcas 17. stāva. Izdzinu no viņa dēmonu, un šodien viss ir kārtībā. Jebkuram var būt dēmons, arī žurnālistam,” paziņo Larsons.
Un arī ateistam, kurš netic ne Dievam, ne velnam. „Pavisam noteikti, jo īpaši ateistam. Sātans ne vienmēr ir cilvēkos, kuri izskatās ļauni. Svarīgi ir, no kādiem pāri darījumiem cilvēks ir cietis, cik ļoti viņš bijis saistīts ar okultām lietām vai narkotikām,” skaidro eksorcists. Pēc viņa vārdiem, dēmoni var ieperināties vardarbības, īpaši seksuālu nodarījumu upuros.
„Ļoti daudzu problēmu saknē ir dēmons.” Piemēram, garīgas slimības, var būt apsēstības sekas. Šādus pacientus Larsons gan sūta pie ārsta, lai vispirms tiktu galā ar fiziskajiem iemesliem tradicionālā ceļā. Šizofrēnija, starp citu, nav dēmonu pazīme, runa ir, piemēram, par psihozēm un sērijveida slepkavām.
Sērijveida slepkavas mirst kā kristieši
Pēc varas iestāžu lūguma, Larsons ir kalpojis diviem slepkavām. Viens bija sātanists pusaudzis, otrs — visbaisākais ASV maniaks, Henrijs Lī Lūkass (miris 2001. gadā cietumā), kuram pierādīja 11 slepkavības, bet varētu būt 600 upuru.
„Kad mēs tikāmies, viņi izstāstīja visu, aprakstīja sātaniskās ceremonijas, kā ieaicināja dēmonus sevī. Reiz, kad policists apturēja Lūkasa auto, viņam uz sēdekļa bija cilvēka galva, apsegta ar mēteli. Un policists pat nepaskatījās — tādu varu Lūkasam devis Sātans,” atminas Larsons. Pēc eskorcisma rituāliem, abi slepkavas nomiruši kā kristieši, nožēlojot izdarīto.
Bet tādā gadījumā — kur paliek cilvēka paša izvēle un atbildība? Tad jau maniaku advokāti centīsies tiesā visu vainu novelt uz Tumsas valdnieku. Larsons teic, ka tiesā šādus argumentus tomēr vērā neņem. „Sātans nevar piespiest kaut ko darīt, arī nogalināt. Pistoles gaili nospiež cilvēks, ne Sātans. Kaut gan Sātans šos cilvēkus kontrolē tik ļoti, ka ir grūti to apturēt, bet vienalga ir izvēle, tāpēc par noziegumu ir jāatbild,” uzsver eksorcists.
Inkvizīcija bijusi nelabā darbs
Ja jau no Sātana uzbrukuma nav pasargāti arī kristieši, kā Larsons vērtē baznīcas vārdā pastrādātos asins darbus viduslaikos, kad katoļi slepkavoja protestantus, reliģijas dēļ valstis sāka karus, bausli „Tev nebūs nokaut” nemaz nepūlējās ievērot? „Jā, es teiktu, daudzas briesmīgas lietas, kas vēstures gaitā pastrādātas, patiesībā bija Sātana darbs. Arī inkvizīcija bija Sātana, nevis Dieva darbs, arī raganu medības, kad cilvēkus apsūdzēja nepatiesi. Jo Sātans grib radīt apjukumu, lai diskreditētu Dievu,” teic Larsons.
Dēmoniem nepatīk ne krusts, ne svētītais ūdens, ne Baznīca. Tad kā viņi ielavījušies katoļu priesteru rindās? Īpaši šogad izskanējuši šausminoši pedofilijas skandāli. „Dēmoniem nepatīk Baznīca, bet daudzus gadus viņi ir slēpušies katoļu draudzēs,” nopūšas Larsons. „Neviens nezināja par ļaunumu, kas tur notiek, katrā ziņā ne tādā apmērā. Bieži vien apgalvo, ka Sātana mīļākā paslēptuve ir draudzē svētdienas rītā, jo tur neviens viņu negaida. Un, ja dēmons var iekļūt mācītājā, tā ir uzvara karā. Dēmonam ļoti patīk apgānīt svētumu.”
Intervijas noslēgumā mēs ar fotogrāfu saņemam ekskluzīvu velti — viens no pasaules slavenākajiem eksorcistiem Svētā gara vārdā uzziež svētīto olīveļļu uz mūsu pierēm, pieskaras ar krustu (to pašu, ar kuru stājies pretī dēmoniem), noskaita lūgšanu. To pašu atkārto viņa pieredzējušais palīgs.
„Dēmoniem tas nepatiks, es to saku nopietni,” teic Larsons. Esot gadījies, ka viss aiziet pa gaisu, tik ļoti pretojas ļaunie gari, bet mūsu gadījumā viss ir mierīgi. Ja nu arī, lasot par Harija Potera piedzīvojumiem, pavērušās kādas nepareizās durvis, tām vajadzētu būt noslēgtām.
