Rīga un Jelgava kopīgi spriež par pašvaldības policista statusa noteikšanu

Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais saka: “Šī ir pirmā šāda komitejas izbraukuma sēde, un noteikti ne pēdējā, jo politiķiem ir nepieciešams redzēt, kā viņu pieņemtie lēmumi tiek ieviesti dzīvē. Mums bija ļoti interesanti redzēt, kā darbojas Jelgavas Pašvaldības Operatīvās informācijas centrs. Vadīt jebkuru ministriju ir nesalīdzināmi vienkāršāk, kā vadīt pilsētu, jo pilsētas saimniecība ir milzīga. Tādēļ nepieciešama vadības sistēma, kas iegūst datus un informāciju, un institūcija, kas apkopo šo informāciju un dod rekomendācijas lēmumu pieņēmējam. Jelgavas operatīvās informācijas centrs ir parauga cienīgs.”

Informāciju par Rīgas galvenajiem darbības principiem un aktualitātēm jelgavniekiem sniedza Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja, Rīgas pašvaldības policija, Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centrs un Rīgas domes Administratīvās komisija. Savukārt Jelgava iepazīstināja ar Pašvaldības operatīvās informācijas centra un pašvaldības policijas darbu.

Protams, ņemot vērā pilsētu izmērus, arī darba apjomi ir atšķirīgi. Piemēram, Rīgas pašvaldības policijā ir 1013 darbinieki, kamēr Jelgavas pašvaldības policijā ir 195 darbinieki. Tomēr lielākā daļa izsaukumu Jelgavā ir tādi paši kā Rīgā – ģimenes konflikti, nepareiza transporta novietošana, iereibušas personas sabiedriskās vietās, neiztiek arī bez sūdzībām par trokšņošanu. Tāpat, sezonai sākoties, aktuāla ir drošība uz ūdens. Jelgavas pašvaldības policija izteica pateicību Rīgas kolēģiem par sniegto atbalstu glābēju apmācībā.

Savukārt viens no aktuālākiem pārrunājamiem jautājumiem abām pilsētām bija pašvaldības policijas darbinieka statusa noteikšana. Pēc 2006.gadā veiktajiem grozījumiem likumā „Par policiju”, nosakot, ka policijas darbinieks ir persona, kura ieņem amatu Valsts policijā vai Drošības policijā, pašvaldības policijas darbinieki zaudēja policijas darbiniekam likumā noteikto tiesisko aizsardzību, darbības garantijas, tajā pat laikā pastāvot būtiskām atšķirībām sociālo garantiju jomā. Pilsētu pārstāvji bija vienisprātis, ka nepieciešams līdzsvarot policijas funkcijas veicošo iestāžu darbinieku tiesisko aizsardzību, darbības un sociālās garantijas, par pamatu ņemot veicamo darbu un profesionālos riskus. Ir skaidri jādefinē, kas ir pašvaldības policija un kādi ir tās pienākumi un tiesības.

Kā uzsvēra Jelgavas mērs Andris Rāviņš: “Aktuālais jautājums par pašvaldības policista statusa noteikšanu tiks iekļauts kādā no tuvākajām Lielo pilsētu asociācijas sēdēm. Zemgales plānošanas reģionā ir tādas vietas, kurās nav neviena valsts policijas darbinieka, un jautājums par pašvaldības policijas klātbūtni būs ļoti svarīgs.”