Luterāņu mācītāji iestājas pret baznīcas vadību

Pēdējo pāris gadu laikā LELB piedzīvojusi vairākas krīzes, kas būtiski apdraud luterāņu baznīcas tālāku pastāvēšanu. Tās ir gan saimnieciska, gan teoloģiska rakstura.

Nav algas – ir protesti

Finansiālu apsvērumu dēļ likvidēts Garīdznieku atalgojuma fonds un līdz ar to daudziem mācītājiem vairs nevar izmaksāt algas. Tādēļ nīkuļo mazās lauku draudzes un runā pat par to slēgšanu. Baznīcas īpašumi ir neizdevīgi izpārdoti, bet nauda „notrallināta”. Piemēram, LELB nolēmusi pārdot ēku Doma laukumā, kuru tā kādreiz saņēma kā kompensāciju no valsts apmaiņā pret Rīgas doma baznīcu, kā rezultātā telpas ir zaudējusi gan Lutera akadēmija, gan arhibīskapa rezidence.

Vienlaikus ierindas luterāņus neapmierina LELB vadības pārāk pieglaimīgā koķetēšana ar katoļu baznīcu, ko konservatīvi noskaņotie pielīdzina kā LELB „iepludināšanu” katoļu baznīcā un luterāņu identitātes pazaudēšanu. LELB vadība aizvien noteiktāk dievkalpojumos arī cenšas ieviest rituālus, kas līdzinās katoļu baznīcas praksei.

Līdz nesenam laikam ierindas luterāņu mācītāji izvairījās atklāti iestāties pret LELB Virsvaldes politiku, ja no tās bija atkarīga viņu alga. Virsvalde kūrēja Garīdznieku atalgojuma fondu un mācītāji pret LELB vadību kurnēja tikai anonīmi jeb „caur puķēm”. Tagad, kad algu fonds ir bankrotējis, viņi jau atļaujas atklāti nostāties pret LELB vadību un tās īstenoto politiku. 19. jūlijā Rīgas prāvesta iecirkņa konvents ir izstrādājis aicinājumu, kurā aicina luterāņus pārskatīt Baznīcas satversmi, baznīcas vadības atbildību un tās ievēlēšanas kārtību, atjaunot baznīcā demokrātisma principus.

Aicinājumā teikts:

„Uzskatām, ka garīgā un saimnieciskā situācija, kurā pēdējo gadu laikā nonākusi mūsu mīļā Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca, prasa nekavējošas, neatliekamas un tajā pašā laikā rūpīgi pārdomātas pārmaiņas. Baznīcas vadības un pārvaldes institūcijas ar katru dienu vairāk zaudē draudžu un mācītāju uzticību, pieaug neapmierinātība ar patreizējo finansu saimniecisko politiku un amatpersonām, kas to pārstāv.

Vēlamies atgādināt, ka, lai arī šī gada martā Rīgas, Kandavas, Bauskas iecirkņu konventi, kā arī Daugavpils diecēzes sapulce apliecināja uzticības trūkumu LELB administratīvajiem un finanšu vadītājiem un  aicināja Virsvaldes amatpersonas atkāpties no saviem amatiem, daži no viņiem joprojām turpina darboties kā līdz šim.

Tas nozīmē, ka dialogs LELB vadības un mācītāju, draudžu un iecirkņu starpā ir, mūsuprāt, neapmierinošs, šajās attiecībās valda liela neskaidrība, neizpratne un atsvešinātība. Varētu sacīt, ka Baznīcā, ja runājam ģimenes kategorijās, iestājusies dziļa attiecību krīze, kura vairs nevar atrisināties pati no sevis. Vēlamies norādīt, ka šī situācija, kurā arvien dziļāk LELB iestieg, jo dienas, jo vairāk sāk negatīvi ietekmēt draudžu darbu, samazina Baznīcas labo slavu sabiedrībā, kā arī kļūst par šķērsli un apgrūtinājumu jaunu draudzes locekļu piesaistei.”