Adrese Samoa salās, iespējams, atklāj Šķēles saikni ar Kuģniecības privatizāciju

­

AS "Latvijas Kuģniecības" (LK) privatizācijas laikā šī kompānija bijusi saistīta ar tagad Šķēles sievai un meitām daļēji piederošajiem vēja ģeneratoriem Grobiņā, šodien raksta portāls "Delfi".

Šķēle uz portāla "Delfi" uzdotajiem jautājumiem par viņa dalību LK privatizācijā un iespējamo ārzonas kompāniju darbošanos viņa ģimenes interesēs sniegt konkrētas atbildes nevēlējās, norādot, ka publiskajā telpā ir izskanējušas dažādas spekulācijas, bet "nevēlos nekādā veidā dot jebkādu papildus pamatu savu komentāru veidā šo spekulāciju tālākā vairošanā, vēl jo vairāk Saeimas priekšvēlēšanu laikā".

Saskaņā ar tā dēvēto Aivara Lemberga oponentus pārstāvošā advokāta Mārtiņa Kvēpa šovasar Londonas tiesai sniegtajām liecībām, kuras ņemtas vērā, Londonā rakstot spriedumu tā sauktajā "kuģu fraktēšanas lietā", starp Rīgas un Ventspils grupām esot bijusi noslēgta konfidenciāla vienošanās privatizēt LK kopā un šim mērķim tika nodibinātas divas ārzonas kompānijas "Ojay" un "Eastgate". Abas šīs kompānijas līdzīgās daļās piederējušas ventspilnieku kontrolētajai "Regina Development Limited" un rīdzinieku kontrolētajai "Lake Street". Vienošanās esot paredzējusi, ka "Ojay" un "Eastgate" pēc privatizācijas iegūs LK kontrolpaketi.

Tomēr vienošanās nav izpildīta, un par 49,9% LK akciju īpašnieci kļuva "Ventspils nafta", bet "Ojay" un "Eastgate" kopā ieguva tikai 27,55%. Kā izteicies Kvēps, "nav pārsteigums, ka [Šķēle] bija saniknots", un Ventspils un Rīgas grupu partnerība kā LK akcionāriem kļuva neiespējama.

Minētā "Lake Street" bijusi kompānija, kura kontrolējusi rīdzinieku 50% daļu citās privatizācijas mērķim dibinātajās ārzonas firmās. Portāls "Delfi" noskaidrojis, ka "Lake Street" ir reģistrēta kādā adresē Klusā okeāna dienvidos esošo Samoa salu galvaspilsētā Apijā.

Uzņēmuma reģistra dati liecina, ka šai pašā adresē reģistrēts vienīgais Latvijas Uzņēmumu reģistrā fiksētais investors Latvijā no Samoa salām - firma "Tanix Limited" ("Tanix"), kas vairāk nekā pusotru gadu kopā ar bijušo Privatizācijas aģentūras (PA) vadītāju un tagadējo uzņēmēju Jāni Nagli bija līdzīpašniece SIA "Rets Investīcijas" - firmā, kurai pieder Grobiņas vēja parks, kas kopš 2007.gada nogales pastarpināti pieder Šķēles ģimenei.

Niecīgu daļu - 0,16 % - no "Rets investīcijas" kapitāla daļām "Tanix" 2005.gada februārī iegādājās no Gērnsijā reģistrētās firmas "Hollyoak Holdings Limited" ("Hollyoak"). Tai pat dienā Naglis, kam jau piederēja nesen nopirktas "Rets investīcijas" daļas 900 latu vērtībā, no "Hollyoak" iegādājās 698 000 latu vērtas uzņēmuma daļas un kļuva par "Rets investīciju" 99,84% īpašnieku.

"Ir tiešām noticis darījums, taču pirkuma summa ir konfidenciāla pēc pušu vienošanās," 2005.gada pavasarī laikrakstam "Dienas Bizness" sacīja Naglis. Viņš norādīja, ka cenu gan samērā "atraktīvu" darījuši uzņēmuma bilancē redzamie zaudējumi, kas saistīti ar augstajām vēja parka izmaksām.

No pieticīgajiem 2000 latu līdz iespaidīgajiem 700 000 latu "Rets investīcijas" statūtkapitāls pieauga tikai divas dienas pirms "Hollyoak" izstāšanās no kompānijas. Tādā veidā tika daļēji kapitalizēts "Hollyoak" aizdevums meitasuzņēmumam, liecina "Rets investīcijas" konsolidētais 2004.gada pārskats.

2006.gada septembrī "Tanix" savas "Rets investīcijas" daļas pārdeva Naglim, un šajā darījumā ārzonas firmu pārstāv Tims Benets, kura amats minēts kā "direktors (valde)".

Taču dažus gadus iepriekš Benets pārstāvēja arī "Hollyoak", kad tā 2002.gada februārī iegādājās 55% "Rets investīcijas" daļu no Valda Rupmeja, kurš ir oficiālais "Rets investīcijas" dibinātājs. Vēl, piemēram, 2003.gadā Benets parakstīja pilnvaru Rupmejam pārstāvēt "Hollyoak" dalībnieku sapulcē.

Šogad aprīlī LETA jau ziņoja, ka Rupmejs un vēl viens bijušais "Rets investīcijas" līdzīpašnieks, par "dubultā tarifa krusttēvu" sauktais Jānis Sprinovskis tā sauktās digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros tiesā liecināja, ka neesot īsti zinājis, kam pieder "Hollyoak". Abi liecinieki ar "Hollyoak" komunicējuši, izmantojot tolaik ar Šķēli saistīto advokāta

Jāņa Lozes un finanšu konsultanta Harija Krongorna (abi tagad ir apsūdzēti "digitālgeitas" lietā) starpniecību.

Prokurors Edvīns Piliksers toreiz skaidroja, ka nopratināto liecinieku loma krimināllietā varētu būt nozīmīga, jo saskaņā ar lietas materiāliem neskaidriem īpašniekiem piederošā "Hollyoak" aizdeva ievērojamus līdzekļus digitālās televīzijas projekta īstenošanai. Nepieciešamība šādam aizdevumam radusies pēc tam, kad 2003.gada septembrī uzlikts arests kāda "Kempmayer Media Limited" darījumu partnera kontam.

2007.gada nogalē par vienīgo "Rets investīcijas" īpašnieci kļūst SIA "INPO 5", kuras valdes loceklis tobrīd bija ar Šķēli cieši saistītais Edgars Šķenderis - viņš bija Šķēles kā premjera biroja vadītājs, kā arī Šķēlem piederošās SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) direktors.

"INPO 5" ir viena no daudzajām "investīciju portfeļu" firmām, kas ir SIA "Privāto aktīvu pārvalde" (PAP) meitasuzņēmumi. Savukārt PAP pieder SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem" (SPI), kuras īpašnieki ir Šķēles sieva Kristiāna Lībane-Šķēle (30%), meitas Madara Dobrāja (25%) un Anete Šķēle-Pētersone (25%), kā arī Šķenderis (10%) un Krongorna dzīvesbiedre Iveta Smilga-Krongorne (10%).

Kopš šī gada janvāra "Rets investīcijas" valdes loceklis atkal ir Rupmejs, kas nozīmē, ka persona, kura vēja parkos bija izpildmenedžeris, kad tie piederēja ārzonai, tos pašus pienākumus pilda arī Šķēles ģimenes vārdā.

Jau vēstīts, ka 2000.gada aprīlī premjers Šķēle, pildot ekonomikas ministra pienākumus, izsniedza atļaujas vēja enerģijas ražošanai vairākām uzņēmējam Jurim Kajakam piederošām firmām "Vēja parks" ar numuriem no 10 līdz 20. Jau 2002.gadā visas 11 "Vēja parka" firmas piederēja SIA "Rets investīcijas".

Vēl šā gada janvārī laikraksts "Diena" rakstīja, ka Šķēlem pietuvinātais Kajaks vēlas īstenot liela vēja parka projektu Latvijas kontinentālajā šelfā - Baltijas jūrā, teritorijā no Liepājas līdz Akmensragam.

Neoficiāli par Kajaka bīdīto projektu bija divas versijas. Viena, ka tā ir viņa paša avantūra, kas līdzinās mākoņu stumšanai. Savukārt otra - ka, tāpat kā Grobiņas vēja parku gadījumā, arī šī projekta virzīšana ir saistīta ar Šķēles interesēm - "sakārtot" projektu un pēc tam ar peļņu pārdot.

LETA/Foto:LETA

­