"Latvijas Krājbanku" apsūdz dokumentu viltošanā
Daugavpils tiesā tiks izskatīta Veltas Ostrovskas prasība pret AS "Latvijas Krājbanka" par viņai nodarīto zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Sieviete pret savu gribu kļuvusi par pensiju fonda dalībnieci.
Sieviete uz viltotu dokumentu pamata padarīta par dalībnieci pensiju fondā "Astra Krājfondi", informē "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Sieviete par uzzinājusi no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kur saņēmusi arī paskaidrojumu, ka viņas šķietamo iesniegumu par iesaistīšanos pensiju fondā "Astra Krājfondi" uz aģentūru atnesuši "Latvijas Krājbankas" Daugavpils filiāles darbinieki.
"Griezos pēc paskaidrojuma pie AS "Latvijas Krājbanka" Daugavpils filiāles vadītājas. Minētās filiāles vadītāja parādīja man it kā manis aizpildīto iesniegumu ar parakstu. Iepazīstoties ar iesniegumu, konstatēju, ka redzu šādu dokumentu pirmo reizi un uz iesnieguma nav arī mana paraksta, par ko paziņoju filiāles vadītājai. Vadītāja savukārt uzstāja, ka manis minēto dokumentu esmu parakstījusi es pati," Ostrovska liecina savā pieteikumā tiesai.
"Šī un citas "Krājbankas" amatpersonas turpinājušas noliegt acīm redzamo veselu gadu, līdz "par saviem naudas līdzekļiem pasūtīju paraksta ekspertīzi, kas deva atzinumu, ka parakstu uz mana iesnieguma manā vietā parakstījusi cita persona", raksta Ostrovska prasības pieteikumā.
Beidzot "Krājbanka" sarosījusies un pārtraukusi iekasēt Ostrovskas naudu "Astra Krājfondos", bet nebijusi ar mieru kompensēt pat Ostrovskas izdevumus ekspertu algošanai, nemaz nerunājot par morālo kaitējumu: "Šoks, uztraukums par notiekošo, zaudētais personiskais laiks (..) atvainošanās vietā - apmelojums." Lai nu tiesa lemj, vai tas viss patiešām ir prasīto piecdesmit tūkstošu latu vērts, bet Krājbankas nespēja vienoties ar prasītāju ārpus tiesas rāda, ka banka savu reputāciju laikam gan pamatoti novērtē par daudz mazāku summu.
"Krājbankas" preses dienests Rīgā parādīja, ka darbojas tieši tāpat kā bankas darbinieki Daugavpilī. Bankas preses pārstāve Kristīne Ozolniece uz laikraksta jautājumu par šo lietu aprobežojās ar "bankas komentāru", kā viņa to nosauca, "ka iespējami atturēsies no publisku komentāru sniegšanas". Protams, ka bankai būtu bijis labāk atrisināt šo lietu bez publiskiem komentāriem, bet "Krājbanka" izrādās nespējīga kaut ko nokārtot ne diskrētā, ne publiskā veidā.
