Andris Šķēle parūpējies, ka Inčukalna gāzes krātuve iznomāta „par sviestmaizi”
Sarunās ar „Gazprom” cenšoties nokaulēt zemāku gāzes cenu, varētu kā argumentu izmantot Inčukalna gāzes krātuvi. Tomēr jau pirms vairāk nekā desmit gadiem tagadējais „lablatvietis” Andris Šķēle ir parūpējies šādu iespēju liegt.
„Inčukalna gāzes krātuve ir unikāls dabas resurss, rūpnieciska bagātība, citām valstīm nav tādas priekšrocības,” atzīst ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins. „No šīs krātuves tiek apgādāta ne tikai Latvija, bet arī Lietuva, Igaunija, Pleskavas apgabals un vēl daļa Krievijas.”
Tomēr ekonomiskais ieguvums Latvijai no tā ir visai minimāls. Olšteins atgādina, ka 1997. gadā, nododot privatizācijai „Latvijas Gāzi”, toreizējais Ministru prezidents Andris Šķēle jaunveidojamai akciju sabiedrībai būtībā „atdāvināja” Inčukalna krātuvi. Savu roku šajā lēmumā pielika arī tā laika Privatizācijas aģentūras šefs Jānis Naglis.
Rezultātā gāzes krātuve ir atdota nomā līdz 2017. gadam. Nomas maksa ir atkarīga no tās piepildījuma, skaidro Olšteins. Ja ir maksimālais piepildījums, valsts guvums būtu vien 60 000 latu gadā. Piemēram, 2002. gadā saņemti 6500 latu. Vēl arī jāmaksā dabas resursu nodoklis par zemes dzīļu izmantošanu, tajā pērn iekasēts 121 000 latu. Zeme virs krātuves pieder ne tikai valstij, bet arī privātīpašniekiem, bet viņi, lai arī viņu zemei ir apgrūtinājums, nesaņemot neko.
„Uzskatu, ka Šķēle ar Nagli ir šo rūpniecisko bagātību atdevuši par sviestmaizi. Uzņēmēji, protams, dara visu, lai gūtu sev lielāku labumu. Inčukalna krātuve varēja kalpot par argumentu sarunās ar „Gazprom”, ja tā piederētu valstij,” piebilst ministra padomnieks.
Ekonomikas ministrija gan veicot juridisko analīzi šim jautājumam, tomēr esot skaidrs, ka vienpusīga nomas līguma laušana draudētu ar miljonu kompensācijām. Svarīgākais esot sarunās panākt zemākas gāzes cenas patērētājiem.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars pēc tikšanās ar „Latvijas Gāzes” prezidentu Adrianu Dāvi apgalvoja, ka ir pamatotas cerības līdz gada beigām vienoties ar „Gazprom” par zemāku cenu. Krievijas koncerna vadītājs Aleksandrs Medvedevs turpretī paziņojis, ka gāzes cenas turpinās palielināties, 2012. gadā sasniedzot pirmskrīzes līmeni. Savukārt uz Lietuvas ieceri nacionalizēt gāzes pārvadu sistēmu „Gazprom” reaģējis ar draudiem vērsties Starptautiskajā arbitrāžas tiesā.
Par labu patērētājiem pagaidām nāk Saeimas trešdienas lēmums nepiemērot akcīzes nodokli dabas gāzei līdz nākamā gada 30. jūnijam.
