Tiesa atbrīvo par jaunieša piekaušanu apsūdzēto Ziedoni Cauni, jo lietā iestājies noilgums

Ar Zemgales apgabaltiesas 1.jūlija spriedumu atcelts Jelgavas tiesas 21.marta spriedums un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeigta saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punktu, informēja Saliniece. Proti, iestājies noilgums.

Zemgales apgabaltiesas spriedums nav pārsūdzams. Administratīvā pārkāpuma lieta tiks nosūtīta pirmās instances tiesai - Jelgavas tiesai.

Kā vēstīts, Zemgales apgabaltiesā Jelgavā 1.julijā tika skatīta Caunes apelācijas sūdzība lietā, kurā viņš apsūdzēts par sitienu jaunietim.

Sākotnēji tiesu portālā tika norādīts, ka lietu skatīja tiesnese Inga Akmeņlauka. Taču tiesas kancelejas vadītāja Aina Sproga precizē, ka apgabaltiesā lieta tika izskatīta trīs tiesnešu sastāvā.

Pirmās instances tiesa Caunem piesprieda naudas sodu par sitienu pa seju kādam novada jaunietim, taču Caune ar spriedumu nebija apmierināts un lūdza to atcelt.

Zemgales apgabaltiesa nesāka skatīt apelācijas sūdzību, jo lieta tika nosūtīta atpakaļ Jelgavas tiesai trūkumu novēršanai. Jelgavas tiesas priekšsēdētājas palīdze Sanita Grinšpone ainformēja, ka apelācijas sūdzība pēc trūkumu novēršanas nosūtīta Zemgales apgabaltiesai sūdzības izskatīšanai.

Ziņots, ka Jelgavas tiesa Caunem piespriedusi naudas sodu par sitienu pa seju kādam novada jaunietim, iepriekš apstiprināja cietušā Igora Gromova pārstāvis Ingus Meimers. Tiesa arī atcēla Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa priekšnieka Zigmunda Januševska lēmumu izbeigt administratīvo lietu pret Cauni.

Tāpat tiesa atzina politiķi par vainīgu maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanā, iesitot pa seju. Viņam piespriests 280 eiro naudas sods. Caune atzīts par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.2 panta pirmajā daļā paredzētā administratīvi sodāmā pārkāpuma izdarīšanā, iepriekš skaidroja Grinšpone. Kodekss nosaka, ka par maznozīmīga miesas bojājuma, kas izraisījis īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, tīšu nodarīšanu uzliek naudas sodu no 210 līdz 430 eiro.

Meimers atzina, ka ar spriedumu ir apmierināts daļēji, jo tiesa ir noraidījusi prasību par morālā kaitējuma kompensāciju, taču par to pret Cauni, iespējams, tiks celta prasība civiltiesiskā kārtībā. Tiesā Gromovs prasīja morālo kompensāciju 5000 eiro apmērā.

Tiesa nopratinājusi lieciniekus, pārbaudījusi pierādījumus, tāpēc tā, cietušā pārstāvja ieskatā, bijusi objektīva. "Caunes rīcība neatbilst morāles pamatprincipiem un ir prettiesiska, viņš ir amatpersona, kurai jārāda piemērs citiem," uzsvēra Meimers.

Caunes pārstāvis Aivo Leimanis arī iepriekš apstiprināja, ka Caune izmantos savas tiesības un pārsūdzēs tiesas spriedumu Zemgales apgabaltiesā pilnā apmērā. Novada vadītājs uzskata, ka tiesa nav bijusi taisnīga un objektīva, vērtējot lietas pierādījumus.

Jau ziņots, ka konflikts starp Cauni un jaunieti, kurš apvainots agresīvā automašīnas vadīšanā, notika pērn 26.jūnijā Vircavas pagastā. Caune, kurš jau iepriekš bijis iesaistīts vairākos publiskos skandālos, jaunietim iesitis.

Pēc konflikta policijā saņemta sūdzība, ka Caune piekāvis jaunieti, savukārt no pašvaldības vadītāja saņemts paskaidrojums, ka jaunieši agresīvi vadījuši auto, bojājot ielu un radot draudus cilvēkiem.

Caune iepriekš publiski skaidroja, ka "personīgi reaģējis uz jauniešu nelikumīgu rīcību novada teritorijā un iesaistījis Pašvaldības policiju", bet plašāk notikušo nekomentēja.

VP pagājušā gada beigās nolēma izbeigt administratīvo lietu pret Cauni. Cietušais jaunietis pret Cauni vērsies tiesā.

Caune jau iepriekš iemantojis skandalozu slavu saistībā ar ziņām par viņa iespējamo iesaistīšanos stirnu malumedībās un par medībām un piknikiem darba laikā, kā arī citiem ētikas pārkāpumiem.