Dīvainības „Vienotības” deputātu kandidātu sarakstos

Šoreiz ekskursija „Vienotības” listēs. Atšķirībā no vairuma sarakstu, „Vienotības” listes atšķiras ar to, ka tajās nav izteiktu šovmeņu, kuri sarakstā ir iekļauti, lai ar saviem mākslinieciskajiem priekšnesumiem rotātu priekšvēlēšanu aģitbraucienus. Tas arī saprotams, jo sarakstos bija jāiekļauj gan „Pilsoniskās savienības” un „Jaunā laika”, gan „Sabiedrības citai politikai” un Meierovica biedrības pašreizējie un nākamiem politiķi un darboņi.

Tomēr pa vienam otram šovmenim sarakstos ir un priekšvēlēšanu sapulces var izvērsties diezgan skanīgas. Interesanti arī pavērot, kā savā starpā aģitācijas cīņaslaukā „Vienotība” cīkstās ar „Par labu Latviju” un citiem oligarhiem. Un personāži arī visnotaļ interesanti - ja PLL aģitācijas saukļus sacer „Sātana Bībeles” tulkotājs, tad „Vienotības” autori ir no „negantās sorosiešu geju bandas”.

Dziedošā vienotība

„Vienotības” sarakstos ir vesela plejāde sabiedrībā atpazīstamu mākslinieku un intelektuāļu, kuri uz skatuves var kāpt un sevi atrādīt nebaidoties, ka tiek pārkāpta priekšvēlēšanu aģitācija, jo viņi to dara nevis politisku, bet gan māksliniecisku un zinātnisku mērķu vadīti.

Pie pazīstamākajiem intelektuāļiem – politiķiem bez šaubām var pieskaitīt filoloģi, profesori Janīnu Kursīti, kura Kurzemē startē ar 4. kārtas numuru. Viņa priekšvēlēšanu laikā var braukāt pa Latviju nevis stāstot par „Vienotības” varoņdarbiem, bet gan par latviešu tautas vēsturiskajiem varoņdarbiem, kā viņa to, piemēram, pavisam nesen darīja kuršu ķoniņu pusē, referējot par senajiem ķoniņiem.

Savukārt ieva Ieva Akurātre (Vidzemē startē ar 30. numuru) var bez bēdu uzdziedāt daudzskaitlīgas publikas priekā. Viendien Vērmanītī piedaloties folkfestivālā, bet nākamajā jau „Baltijas ceļa” atceres pasākumā.

Sarakstā ir arī cita gara milži. Piemēram, ievērojamais matemātiķis un visu notiekošā sakārtotājs „pa plauktiņiem” – profesors Andris Buiķis Rīgā startē ar 13.numuru.

Ir arī latviešu gara milžu atvases. Dzejnieka Māra Čaklā dēls Ingmārs Čaklais, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs un Mārupes un Mazā teātra režisors Vidzemē startē ar 24. numuru. Imanta Ziedoņa dēls Rimants, kurš sevi deklarē kā pašnodarbināto, Rīgā startē ar 15. numuru, bet slavenā Latgales koktēlnieka Antona Rancāna meita Gundega no Makašāniem Latgalē startē ar 7. numuru.

Tomēr pašlaik visslavenākā „Vienotības” dziedone ir Rīgā ar 17. numuru startējošā limbažniece, resursu centra „Marta eksperte Iluta Lāce, kurai izdevies savu dziesmu kopā ar ģimeni dziedāt konkurējošās „Par labu Latviju” rupora - LNT šovā „Dziedošās ģimenes”.

Lai arī kā konkurējošās partijas saviem vēlētājiem cenšas iegalvot, ka viņu sarakstos ir pārstāvētās visas nacionālo grupu intereses, „Vienotība” uz šī fona manāmi izceļas.

Viens no Rīgas saraksta līderiem (ar 9. numuru) ir Libānā dzimušais un Latvijā par ārstu kļuvušais arābu kristietis, katolis Hosams Abu Meri. Jāuzsver, ka viņš ir arī Rīgas ebreju slimnīcas „Bikur Holim” gastroenterologs un endoskopists.

Ievēlēšanas gadījumā Hosams Abu Meri būs pirmais arābs Saeimas vēsturē.

„Konservbundža bez ideoloģijas”

Lai arī „Vienotības’ listēs ir vesels pulks „ideoloģiskās frontes” izbijušu cīnītāju, kuriem būtu jāprotas spodrināt partiju apvienības tēlu – gan kādreizējais „Dienas” prezidents Arvils Ašeradens (startē Vidzemē ar 4. numuru) un galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte (Zemgalē nr. 1), gan izbijusī Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēde Ligita Azovska (Latgalē nr. 9) un norietējusī televīzijas seja Olafs Pulks (Rīgā nr. 5).

Par savu godu un lepnumu „Vienotību” nozākāt uzskata gan „Saskaņas centrs” un ZZS, gan „Par labu Latviju!” un arī, kaut pieklusināti, „Visu Latvijai!/Tēvzemei un brīvībai – LNNK”.

Jau nodibinoties, „Vienotība” pasludināja nežēlīgu cīņu pret oligarhiem, kuri bija „noslēpušies” citu politisko spēku un partiju azotē. Tā nu „Vienotība” jau pašā sākumā kā ar nazi nogrieza iespējamās sarunas par sadarbību ar konkurentiem. Tai pašā laikā arī pati „Vienotības” vienotība ir fenomenāla, jo zem viena jumta ir spējušas apvienoties partijas ar krasi ideoloģisku atšķirību – liberālais „Jaunais laiks”, sociāldemokrātiskā „Sabiedrība citai politikai” un nacionālā „Pilsoniskā savienība”. Fenomenāli ir arī tas, ka vienotība bez vienotas ideoloģijas ir guvusi tik plašu sabiedrības uzticību.

Vai tas ir ilgtspējīgs projekts vai tikai viens no priekšvēlēšanu daudzajiem „pārsteigumiem”, rādīs laiks.

Kritiķu ”Vienotībai” netrūkst. Ventspils „diktators” Aivars Lembergs savus konkurentus - ienaidniekus nosaucis par vecu konservu bundžu – „pārbēdzēju, dezertieru un kangaru apvienību, kuri sevi cenšas uzdot kā jaunu politisku spēku”, „apsūbējušu kā vienu vecu konservu bundžu”.

Savukārt no „Jaunā laika” izslēgtais, par pelēko kardinālu dēvētais Dans Titavs ir pārliecināts, ka apvienība „Vienotība” ir lielākais vēlētāju mānīšanas projekts: „Ar apvienību, kurai nav pilnīgi nekādas ideoloģijas, es sastopos pirmo reizi,” viņš teica intervijā žurnālam „Rīgas Laiks”.

Toties tautpartijiešu jauniešu vadonis Mārtiņš Zemītis, kaut arī PSRS sabrukuma laikā bija knapi 12 gadus vecs, brīnišķīgi atceras, kādu „ideoloģisku masāžu” sajuta savas dzīves pirmajā desmitgadē. Tagad viņam to pašu piedāvājot „Vienotība”: „„Vienotības” politiķu un sabiedriskā aktīva retorika atgādina padomju laika propagandu – piecgades plāns pārpildīts, darba ļaudis laimīgi, traktoristiem pasniedz vimpeļus, taču veikalos garas rindas, plaukti tukši un plaukst vien „melnais tirgus”.”

Ieva Akurātere Mākoņu pilsētu grib uzcelt arī Saeimā: