Uzmanību - legāls rekets! Pēc ārstēšanās slimnīcā uzrodas parādu piedzinēji

„Biju šokā – neilgu laiku pēc ārstēšanās slimnīcā man piezvana parādu piedzinēju firma. Es neesot apmaksājusi rēķinu un nu jāmaksā ne vien šie 15 lati, bet vēl arī parādu piedzinējas firmas izdevumi – vēl 15 lati – kopā 30 lati,” kasjauns.lv atklāj Aija.

Par to, ka radies šāds parāds, sieviete pat nenojauta. Kad ar ģimenes ārsta norīkojumu viņa devās uz izmeklējumiem Rīgas 1. slimnīcas dienas stacionārā, mediķi viņai apgalvoja, ka šis ir valsts apmaksāts pakalpojums, bet par konkrētajiem maksas izmeklējumiem sieviete maksāja nekavējoties. Drošības pēc slimības vēsturē mediķi pierakstīja arī Aijas apdrošināšanas kartes numuru. Izrakstoties no stacionāra, Aija saņēma izrakstu, taču ne rēķinu. „Goda vārds, neienāca prātā kaut kā īpaši pieprasīt rēķinu – biju pārliecināta, ka visu, kas nepieciešams, esmu jau apmaksājusi,” skaidro Aija. Pēc tam viņa turpināja ārstēšanos klīniskajā slimnīcā „Gaiļezers”, kur izrakstoties saņēma rēķinu un nekavējoties to apmaksāja. Tas vēl vairāk stiprināja pārliecību, ka arī ar Rīgas 1. slimnīcu finansiālās saistības ir nokārtotas.

„Nesaprotu, kāpēc no slimnīcas man nevarēja piezvanīt un pateikt, ka neesmu nokārtojusi maksājumu? Kāpēc viņiem vieglāk manu mobilā telefona numuru nodot kredītpiedzinēju rīcībā, nevis atsūtīt atgādinājumu?”

Rīgas 1. slimnīcas ekonomiste Santa Divanovska kasjauns.lv skaidro, ka katrs slimnieks, uzsākot ārstēšanos paraksta līgumu, kurā ir atrunāts – nesamaksājot noteiktā termiņā slimnīcas piestādīto rēķinu, parāda piedzīšana tiek nodota „Creditreform”. „Slimnīca ar parādu piedzīšanu nenodarbojās,” skaidro Divanovska. Pašai pacientei jāraksta iesniegums un jānāk uz slimnīcu skaidroties. Tad pacientes slimības vēsturē varēs pārliecināties vai viņa par ārstēšanos ir samaksājusi un vai rēķins viņai izsniegts.

„Man pēc operācijas patiešām nav spēka vēl papildus visam pārējam lieki staigāt uz slimnīcu un meklēt savu taisnību. Tas nav to 15 latu vērts. Tomēr gribu brīdināt citus, lai neiekuļas līdzīgās nepatikšanās,” skaidro Aija.

Līdzīgi gadījumi nav retums – atzīst Latvijas kredītņēmēju asociācijas juriste Diāna Rasa. Desmitiem cilvēku vērsušies šajā organizācijā pēc padoma. Bieži vien izrādās, ka parādu piedzinēju firmas pieprasa naudu par jau sen samaksātiem pakalpojumiem. Ja maksājuma čeks saglabājies, tad savu taisnību pierādīt ir vieglāk.

Ir bijuši gadījumi, kad slimnieks, izrakstoties rēķinu par ārstēšanos samaksā pilnā apjomā, taču pēc nedēļas izrādās, ka bijis jāmaksā vēl 7 lati. Par to slimniekam rēķinu piesūta nevis ārstniecības iestāde, bet parādu piedzinēji un grib, lai apmaksā arī parāda piedzīšanas izdevumus.

„Mēs taču arī veikalā maksājam to summu, ko mums prasa un mums neienāk prātā, ka vēl esam kaut ko parādā. Tāpat arī slimnīcā. Parādu piedzinējiem būtu nododami vien tie rēķini, kurus tīšuprāt atsakās maksāt,” uzskata Rasa.

Parādiem par ārstēšanos – īpašu statusu

Latvijas kredītņēmēju asociācija uzskata, ka parādi par medicīniskajiem pakalpojumiem būtu vispirms nododami sociālajiem dienestiem – iespējams parādniekam pienākas valsts apmaksāti pakalpojumi vai nepieciešama sociālā palīdzība. Jau pavasarī par šiem jautājumiem Latvijas kredītņēmēju asociācijai bijušas sarunas Labklājības ministrijā un drīzumā iecerēts risinājumu meklēt arī Veselības ministrijā.

 Ārstniecības iestāžu līgumi kredītu piedzinēju firmām ir izdevīgs peļņas avots – daudzi pacienti labāk samaksā prasīto summu, nevis meklē savu taisnību. Diāna Rasa neizslēdz, ka ārstniecības iestādes šādu parādu piedzīšanas stratēģiju varētu būt izvēlējušās, jo kādam darbiniekam ir īpaši draudzīgas vai pat radniecīgas saites ar parādu piedzinējiem.

Dubultojas nemanot

Aija ir neizpratnē, kā parāds varēja uzaugt par 15 latiem, ja viņa to bija gatava maksāt mirklī, kad uzzināja, ka tomēr kaut ko palikusi parādā slimnīcai. Ko tādu 15 latu apjomā veikuši kredītpiedzinēji un kāpēc nevarēja uzreiz viņai piezvanīt vai atsūtīt īsziņu.

„Mūsu uzņēmums parādu piedziņu veic atbilstoši procedūrām – sākotnēji tiek izsūtīta atgādinājuma vēstule par neapmaksātu rēķinu, kuru uz pilnvarojuma līguma pamata parādu piedziņai nodevis kreditors – šajā gadījumā Rīgas 1.Slimnīca. Piedziņas izdevumi kreditoram rodas no piedziņas procesa administrēšanas un uzraudzības ietvaros veiktajām darbībām tajā skaitā vēstuļu sagatavošanas un nosūtīšanas, informācijas salīdzināšanas ar kreditoru, dokumentu pieprasīšanas un apstrādes, speciālistu darba un citām izmaksām,” skaidro „Creditreform Latvija” mārketinga speciāliste Kristīne Veinberga

 „Šobrīd nav iespējams skaidri noteikt, kāpēc debitors vēstules nav saņēmis – iemesli tam var būt vairāki – kļūdaini vai nepilnīgi norādīta adrese vai persona Rīgas 1.Slimnīcai un mums zināmajā adresē neatrodas, vai kāds cits iemesls,” taisnojas parādu piedzinēji.

Ar likumu nav noteikts, vai šādos gadījumos jāraksta ierakstītās vēstules, par kuru saņemšanu adresāts parakstās, vai pietiek, ka parastās vēstules izsūtīšanas fakts iereģistrēts uzņēmuma vēstuļu izsūtīšanas žurnālā. Tāpat likumdošana nereglamentē cik ļoti var pieaugt piedzīšanas izdevumi. Teorētiski atgādinājuma vēstuli var rakstīt ar zelta pildspalvu un pārnēsāt īpaši tai izgatavotā ādas portfelī – piedzīšanas izdevumi būs milzīgi.

Starp parādu piedzinējiem „Creditreform” šai jomā vēl ir vieni no cilvēcīgākajiem, kasjauns.lv atzīst kāds jurists. Savukārt parādnieku sarakstā mūsdienu datorizētajā laikmetā iekļūt esot ļoti vienkārši. Kādā slimnīcā parādnieku sarakstu automātiski veido datorprogramma. Pietiek ar vienu neaizpildītu vai neprecīzi aizpildītu ailīti un parādu piedzinējiem jau ir darbs. Tā kā medicīna ir sensitīva nozare, parādu piedzinēji par parādnieku uzzina tikai pašu nepieciešamāko informāciju. Ja slimnīcā dokumentus kopumā vērtējot cilvēks pamanītu kļūdu, tad parādu piedzinējiem tādas iespējas nav. Sargājot pacientu privātumu, taisnību meklēt uz slimnīcu jāierodas pašam pacientam personīgi.

 2009.gadā „Creditreform” pārņēma gandrīz 6000 parādu piedziņas lietu no dažādām slimnīcām. Šogad parādu piedziņas lietu skaits, salīdzinot ar 2009.gadu ir pieaudzis. Tomēr no kopējā „Creditreform” pārņemto lietu portfeļa, no ārstniecības iestādēm pārņemtās lietas  veido mazāk kā 2,5 %.

 Nepamatoti iesniegto parāda piedziņas pieprasījumu īpatsvars pret kopējo portfeli gan 2009.gadā, gan 2010.gadā veido mazāk par 3 %.

„Creditreform Latvija” mārketinga speciāliste Kristīne Veinberga atzīmē, ka nepamatoti iesniegtie parādu piedziņas pieprasījumi ietver ne tikai gadījumus, kad norēķini jau veikti iepriekš, bet arī visus tos gadījumus, kad, piemēram, kreditors nevar pamatot prasību, uzskaites nepilnību dēļ un tamlīdzīgi. Tādos gadījumos „Creditreform” kā starpnieki meklē abpusēji pieņemamu risinājumu.

Pārliecinieties vēlreiz

„Creditreform” iesaka laicīgi pārliecināties par to, vai ārstniecības iestādei, kuru apmeklējat, ir sadarbības līgums ar jūsu apdrošināšanas kompāniju. Neretas ir situācijas, kad uz parādu piedziņu nonāk rēķini, kuri radušies, jo cilvēks uzskata, ka, uzrādot apdrošināšanas polisi, rēķina apmaksa nav jāveic vai uzskata, ka polise sedz visus medicīnas iestādē saņemtos pakalpojumus, lai gan konkrētā apdrošināšanas pakete to neparedz. Polises vēl aizvien netiek uzrādītas vispār, jo nereti tiek uzskatīts, ka šādu informāciju ārstniecības iestādes noskaidros pašas.

Tā ir cilvēka atbildība pārliecināties, kas patiesībā apmaksās viņam sniegtos pakalpojumus – atgādina „Creditreform”.

  Ja cilvēks ir atbrīvots no maksājumiem vai viņam pienākas atlaides, tad viņam, pirms izrakstīšanās no ārstniecības iestādes, ir jāuzrāda atbilstoši dokumenti (piemēram, izziņa par maznodrošinātas personas statusu, trūcīgas personas statusu, politiski represēto apliecība). Ja dokuments tiek uzrādīts vēlāk, tas var netikt atzīts par derīgu jau sniegtam pakalpojumam.