„Lattelecom”, baidoties no aģitācijas, nerāda „Pēdējo Lāčplēsi”
„Lattelecom” interaktīvās televīzijas videonomā vairs nav pieejama režisora Jāņa Vingra īsmetrāžas spēlfilma „Pēdējais Lāčplēsis”, kas skatītājiem tika piedāvāta no aizvadītās piektdienas.
„Jau iepriekš esam līdzīgi rīkojušies, saņemot piedāvājumu pārraidīt filmu par kādu politiķi. Arī tad vērsāmies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lai noskaidrotu, vai filma nav uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitāciju un vai mēs to drīkstam skatītājiem piedāvāt, nepārkāpjot tiesību aktus,” skaidroja Bite.
Pēc viņas teiktā, filmas „Pēdējais Lāčplēsis” ievietošana interaktīvās televīzijas videonomā bija pārpratums, kas radies darbinieces tehniskas kļūdas dēļ, jo vēl nebija pabeigta filmas satura izvērtēšana, kā arī ar filmas izplatītāju vēl nebija noslēgts līgums.
Savukārt režisors stāsta, ka jau kopš vasaras notikušas sarunas ar „Lattelecom” par filmas piedāvāšanu televīzijas skatītājiem un lēmumu no rudens filmu iekļaut saturā pieņēmis „Lattelecom”.
„Aizvadītajā piektdienā no uzņēmuma man zvanīja un stāstīja, ka filma „Pēdējais Lāčplēsis” ir iekļauta testa režīmā, taču līgumu bija paredzēts parakstīt šonedēļ. Acīmredzami, ka bijis rīkojums no augšas, lai filmu izņemtu ārā,” saka Vingris, piebilstot, ka jau iepriekš viņam vairāki cilvēki teikuši, ka „Lattelecom” piedāvājumā filmu nebūs iespējams iekļaut, jo daudzi saskata Dr. Šņukurā līdzību ar ekspremjeru Aigaru Kalvīti (Tautas partija), kurš darbojies arī „Lattelecom” padomē.
23 minūšu īsfilmas galvenais varonis Dr. Šņukurs Latvijā pārņēmis varu un novedis valsti līdz iznīcībai, tādēļ ir nepieciešama Lāčplēša atgriešanās, lai noliktu vīru ar šņukuru pie vietas. Filma stāsta par Lāčplēsi, kurš beidzot ir augšāmcēlies no Daugavas un kopā ar labajiem filmu varoņiem cīnās pret sliktajiem tēliem.
Kalvītis 2008. gadā atzina, ka ir labi, ka viņš izmantots kā prototips tad vēl topošajā spēlfilmā: „Ja jau par mani uzņem filmas un zīmē karikatūras, tad tas nozīmē, ka esmu dzīvs politiķis.”
LETA
