Miesassargiem plāno liegt tiesības atklāti nēsāt ieroci

Patlaban likumā paredzēts, ka apsardzes darbībā aizliegts atklāti nēsāt šaujamieročus un speciālos līdzekļus, ja apsardzes darbinieks nav formas tērpā, izņemot gadījumus, kad tiek veikta personas apsardze jeb miesassardze.

Kā norādīja policijas pārstāvji, arī patlaban miesassargi atklāti ieročus īpaši bieži nenēsājot, tādēļ īpašu izņēmumu miesassargiem nevajadzētu. Savukārt, ja ir jāizmanto ieroči, kurus nevar nēsāt apslēpti, piemēram automātus, tad to var kvalificēt kā ieroču lietošanu.

Komisija šodien ar balsu vairākumu noraidīja apvienības "Saskaņas centrs" un deputāta Vladimira Buzajeva (PCTVL) priekšlikumus, ka atļaujas apsardzes darbības veikšanai vajadzētu izsniegt arī nepilsoņiem.

"Pietiek mērkaķoties ar tiem nepilsoņiem, kuri sen jau varēja naturalizēties," norādīja deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK).

Likumā teikts, ka speciālo atļauju jeb licenci apsardzes darbības veikšanai ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti un komercsabiedrības, kurās ārvalstu, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu, ieguldījums pamatkapitālā nepārsniedz 50%. Par individuālo komersantu vai personu, kas tiesīga pārstāvēt komercsabiedrību, var būt Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš nav sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kuram nav konstatēta psihiska slimība, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība.

Komisija šodien akceptēja un virzīja izskatīšanai Saeimā 2.lasījumā grozījumus Apsardzes darbības likumā, kas paredz noteikt papildu ierobežojumus apsardzes sertifikāta saņemšanai personām, kuras sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un atsevišķiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Kā teikts likuma grozījumu projekta anotācijā, patlaban saskaņā ar Apsardzes darbības likuma prasībām apsardzes sertifikātu ir tiesīga saņemt persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu un nokārtojusi apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu.

Savukārt jaunajā likumprojektā paredzēts papildu ierobežojums apsardzes sertifikāta saņemšanai personām, kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, personām, kurām diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai psihiski traucējumi, kā arī personām, kuras sodītas par attiecīgiem administratīvajiem pārkāpumiem un sauktas pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem.

Grozījumu projekts arī paredz par pienākumu apsardzes komersantiem izsniegt nodarbinātā apliecības. Šāds priekšlikums ir vērsts uz nelegālās nodarbinātības izskaušanu, kā arī godīgas konkurences veicināšanu apsardzes pakalpojumu tirgū, skaidro grozījumu izstrādātāji.

Tāpat likumprojekts paredz, ka turpmāk speciālās atļaujas apsardzes darbības veikšanai izsniegs Valsts policija, nevis Iekšlietu ministrija, kā tas bijis līdz šim.

Kā ziņots, likumprojekta izstrādes gaitā pēc Latvijas Detektīvu un drošības dienestu asociācijas un Latvijas Drošības biznesa asociācijas pasūtījuma tika veikts pētījums "Zemākā cena, par kādu apsardzes komersants spēj sniegt fiziskās apsardzes iepirkumu valsts objektam". Tā rezultātā tika noteikta fiziskās apsardzes pakalpojumu minimālā cena.

Apsardzes jomas profesionāļi uzskata, ka minētais pētījums pamato viedokli, ka, ja konkursa rezultātā tiek izvēlēts tāds apsardzes komersants, kurš pakalpojumu sniedz par cenu, kas ir zemāka par minimālo, pastāv pamatots risks, ka šis pakalpojuma sniedzējs izvairās no atbilstošas nodokļu nomaksas pilnā apmērā. Tāpat tas liecina, ka apsardzes darbiniekiem netiek veiktas piemaksas par virsstundu vai nakts darbu.

Lai vairotu pārskatāmību apsardzes uzņēmumu darbībā, ar likuma grozījumiem arī paredzēts mazināt iespēju apsardzes komersantiem, veicot apsardzes darbību, pakalpojumu sniegšanā iesaistīt apsardzes darbiniekus bez rakstveida darba līguma noslēgšanas.

Plānots, ka minētie grozījumi Apsardzes darbības likumā varētu stāties spēkā 2011.gada 1.janvārī.

LETA