Latkovskis: "1940.gada scenārijs vairs nav iespējams"
Latvijā vairs nav iespējams 1940.gada scenārijs, kad valsts vara iebrukuma gadījumā paziņoja par nepretošanos, intervijā pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība").
"Nebūs vairs 40.gada, aizmirstiet. Tāds hibrīdkarš, iesaistot arī autoratīvos līderus, kas armijai un tautai aicināja palikt savās vietās, lai Latvija nepretotos, vairs nav iespējams," pauda politiķis.
Latkovskis sacīja, ka šādi viņš ir izteicies arī Krievijas medijiem. Politiķis norādīja, ka pēdējā laikā ir veiktas arī likumiskas izmaiņas vairākos normatīvajos aktos, kas nedod valsts varai tiesības pieņemt šādus lēmumus.
Latvijas aizsardzības plāni galvenokārt balstoties uz atturēšanas politiku, kuras mērķis ir uzbrucējam radīt zaudējumus tādā apmērā, ka tam nav izdevīgi veikt agresiju.
Runājot par Latvijas spējām mobilizēties pietiekami ātri, lai nepieļautu scenāriju, kaurā Krievija iekaro Baltijas valstis dažu dienu laikā, Latkovskis norādīja, ka mūsu valsts armija ir spējīga reaģēt un nodrošināt aizsardzību.
"Šādas runas, protams, arī ir daļa no hibrīdkara, lai pretiniekā radītu šaubas par to vai vērts aizstāvēties. Bet mēs spējam aizstāvēties. Tāpēc arī mūsu un sabiedro valstu uzdevums ir panākt tādu frontes līniju, ka pretinieks uzreiz redz zaudējumus un neuzdrošinās uzbrukt," stāstija komisijas priekšsēdētājs. Situācijā, ja iebrukums notiktu tikai vienā vietā, piemēram, Lietuvā, Latvijas karavīri, noteikti dotos palīgā. Arī šādi plāni esot izstrādāti, apstiprināja Latkovskis.
Savukārt, runājot par Krievijas pretgaisa iekārtām, kuru izvietošana Baltijas valstīs vai to tuvumā, varētu apgrūtināt NATO iespējas sniegt palīdzību, Latkovskis bija lakonisks, vien norādīja - visas šādas iespējas ir paredzētas plānos un šādi plāni ir.
"Šādas situācijas bijušas jau agrāk un ir apzinātas. Tas nepadara situāciju vieglāku, bet mēs zinām ko tas nozīmē un mēs ar sabiedrotajiem zinām ko likt pretī," sacīja politiķis, norādot, ka sīkāk nevar komentēt, jo šis jautājums ir saistīts ar dokumentiem, kuriem ir piešķirts slepenības statuss.
"Tas ko es gribu pateikt, nereti šāda informācija ir daļa no hibrīdkara. Mēs zinām Krievijas militāro arsenālu un mēs zinām ko likt pretī. Bet, lai to realizētu, nedz mēs, nedz Rietumvalstis nedrīkstam atteikties no saviem plāniem, kas Latvijas gadījumā paredz palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta," teica deputāts.
