Krīze Kurzemes krogiem atnesa kaimiņvalstu tūristus
Ekonomiskā krīze Latvijā un ārpasaulē radīja zināmu kaimiņvalstu tūristu, galvenokārt lietuviešu, pieplūdumu Kurzemes krogiem un ēstuvēm, uzskata piecu "Stender's" krogu, picēriju un kafejnīcu īpašnieks Artis Rozītis.
Intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" Rozītis, kuram ēstuves pieder caur SIA "Arktika G", stāstīja, ka, "vērojot, kas notiek krogā, un parunājot ar Kuldīgas Tūrisma informācijas centru, teiktu, ka nacionālais sastāvs ir diezgan plašs. Pamatā ir lietuvieši, vācieši... Ir arī krievi un franči. Igauņu ir maz, bet lietuviešus šovasar ļoti jutām, arī Ventspilī".
Kā iemeslu tūristu pieplūdumam Rozītis minēja atpūtnieku krīzes samazināto rocību, kas liek aizdomāties, vai var atļauties doties tālākos Rietumeiropas vai aizjūras valstu apmeklējumos.
"Darbojas faktors, ka "treknajos gados" cilvēki skatījās tālākos horizontos. Brauca uz Bavāriju, Šveici, Austriju. Tagad ceļošanas budžets ir samazināts, bet cilvēki vienalga grib aizbraukt kaut kur pabaudīt brīvdienas vai atvaļinājumu. Atbraukt šeit ir tuvāk, un viņi skatās mūsu virzienā," teica Rozītis.
Vēl kā faktorus, kas veicināja tūristu braukšanu uz Latviju, Rozītis minēja zināmu ekonomiskās situācijas stabilizēšanos otrajā krīzes gadā un neparasti silto 2010.gada vasaru.
"Lietas stabilizējas. Nav vairs pirmā krīzes gada, kad bija kritums un cipari krita diezgan dramatiski. Tagad nekrīt un ir tāds minimāls stabils līmenis un sajūta, ka situācija varētu nedaudz uzlaboties. Par tūrismu šovasar nevar sūdzēties Laiks bija labs, tūristi brauca. Pirmais, kas vajadzīgs, lai tūrisms attīstītos, ir labi laika apstākļi. Cilvēki brauc tur, kur ir silti," Rozītis sacīja.
Sarunas laikā ar Kuldīgas uzņēmēju no blakus galda skanēja angļu valoda. "Nozare.lv" noskaidroja, ka atpūtnieki bija vietējie kurzemnieki, kāda latviešu izcelsmes sieviete no ASV un viņas vīrs - nelatvietis. Aizejot no kroga, amerikānis izteicās atzinīgi par pilsētu, paēsto maltīti un atmosfēru krogā.
Tomēr vaicāts, vai ir vērts likt akcentu uz "latvisku" virtuvi gan tūristu pievilināšanai, gan vietējo klientu piesaistei, Rozītis teica, ka pamatā savās ēstuvēs piedāvājot internacionālu virtuvi.
"Ēdienkarte ir internacionāla. Esam domājuši, ka varētu uztaisīt īsti latvisku ēdienkarti, bet neesam pārliecināti, ka kāds ēstu skābputru, pelēkos zirņus. Saka, kāpēc nav tādu īstu latviešu ēdienu? Cilvēks, kas nav šajā biznesā iekšā, var tā domāt. Bet tas ir tāds kičs, ko var pamēģināt, līdz cilvēks beigās saka - dodiet kaut ko, no kā es varu paēst un kas ir manām garšas kārpiņām tuvāks. Tas nozīmē - gaļa, karbonāde, tādas lietas. Cik būs tādu, kas to latviešu ēdienkarti izvēlēsies?" sacīja krogu un picēriju īpašnieks.
Rozītis arī izteicās, ka starp galvaspilsētas Rīgas krogu un restorānu vidi un to, kas notiek ārpus Rīgas, ir manāmas atšķirības.
"Rīgā ir savādāk, tur darbojas "bārmeņu faktors". Viņi staigā no viena bāra uz otru, un publika viņiem iet līdzi. Sākumā arī pie mums cilvēki brauca no Rīgas, kas gribēja no turienes izrauties, brauc arī no Ventspils. Neesam tikai ieciklējušies uz vietējo publiku. Nebūt ne. Publika ir ļoti mainīga. Vasarā ir gandrīz tikai tūristi. Sākoties aukstajam gada laikam, ir tikai vietējie," Rozītis sacīja.
"Arktika G" ir dibināta 1996.gadā, un tai ar preču zīmi "Stender’s" darbojas piecas sabiedriskās ēdināšanas vietas Kuldīgā un citās Kurzemes pilsētās. To starpā ir sākotnējais "Stender’s" bārs un klubs, kas iekārtots bijušā graudu glabātuvē Kuldīgā, un "Stender’s pica" picērijas un kafejnīcas Kuldīgā, Saldū, Talsos un Ventspilī. No 2006.gada līdz slēgšanai 2008.gadā Rīgā, "Galerijā Centrs", darbojās restorāns "Stender’s Osta".
Kā liecina "Firmas.lv'' dati, "Arktikas" apgrozījums 2008.gadā bija 530 000 latu ar 24 200 latu peļņu.
Rozītis ir Kuldīgas Biznesa apvienības valdes loceklis un darbojas arī kā mūziķis - basģitārists grupā "R.A.P.".
Pilnu interviju ar Rozīti var lasīt "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas."
LETA
