Latvijas gūstekņu drāmas
Latvija pirms helikopteru pilotu nolaupīšanas Sudānā jau ir pieredzējusi vienu ķīlnieku un vienu lidotāju drāmu.
2008. gada septembrī Somālijas pirāti sagrāba Ukrainas kuģi „Faina” un ķīlnieku vidū bija jūrnieks Jevgēņijs Grigorjevs no Latvijas. Kopā ar vēl 20 likteņa biedriem viņš gūstā pavadīja 19 nedēļas.
Ar pirātiem diplomātija nelīdz
Uz kuģa atradās iespaidīga krava — granātmetēji, munīcija, 33 tanki. Nofraktētāji skaidroja, ka tā domāta Kenijas armijai, bet pirāti apgalvoja ko citu — dokumenti liecinot par „klientiem” Sudānas dienvidos. Tur darbojas kaujinieku grupējumi, un jebkādas bruņojuma piegādes Sudānai ir aizliegtas.
Pirāti pieprasīja 35 miljonus ASV dolāru izpirkuma naudu, bet vēlāk „samierinājās” ar 3,2 miljoniem. Gūsta laikā veselības problēmu dēļ nomira kuģa kapteinis, bet pašu nesaprašanās dēļ izraisītā apšaudē dzīvību zaudēja trīs pirāti. Pārējie jūrnieki laimīgi atgriezās mājās. Un diplomātiem te nekāda nozīme nebija, visu atrisināja kuģa īpašnieku nauda. Pēc baisajiem pārdzīvojumiem Ukraina apbalvoja Grigorjevu ar valsts krūšu nozīmi „Par vīrišķību”. Gūsta laikā viņam bija 64 gadi.
Lidotājus Indijā notiesāja par ieroču kontrabandu
Deviņdesmito gadu vidū Latvija sekoja līdz citai lidotāju drāmai — tikai šoreiz viņus sagūstīja nevis bandīti, bet gan apcietināja likuma sargi Indijā.
1995. gadā Indijā aizturēja piecus Latvijas lidotājus un Lielbritānijas pilsoni Pīteru Blīču. Lidmašīnas „An–26” apkalpes locekļus Igoru Timmermani, Aleksandru Kļičinu, Igors Moskvitinu, Oļegu Gaidašu un Jevgeņiju Antimenko apsūdzēja nelegālu ieroču nomešanā Purulijā, Rietumbengālijā. Viņu lidaparātu pārtvēra Indijas kaujas lidmašīnas, piespiežot nolaisties Mumbajā, turklāt ieročus atrada arī uz borta. Sods bija ļoti bargs — mūža ieslodzījums, lidotāju apgalvojumi, ka viņi neko nav zinājuši, nelīdzēja.
Latvijas diplomātiskie pūliņi neko daudz nelīdzēja, mūsu valsts lūdza Krievijas iesaistīšanos, kurai tomēr uz Indiju ir lielāka ietekme. Cietumā smokošie lidotāji pieņēma Krievijas pilsonību, cerot uz lielvalsts palīdzību. Nebrīves laikā viņi pieteica arī bada streiku, par ko ieslodzītos piekāva.
2000. gadā Indijas prezidents piekrita viņus apžēlot, lidotājus atbrīvoja un viņi atgriezās Latvijā — lai arī kā Krievijas pilsoņi ar uzturēšanās atļaujām. Turpmākā dzīve vīriem ritējusi kā nu kuram.
Bijušais aviācijas inženieris Igors Timmermans tolaik bija atradis darbu trenažieru firmā. Liktenīgās ekipāžas komandieris Aleksandrs Klišins vēlāk strādāja Tālajos Austrumos, lidojot ar nelielām lidmašīnām.
TV3 raidījums „Bez tabu. Laiks” 2002. gadā vēstīja, ka Igors Moskvitins ir bez darba un mitinās par dzīvojamo telpu pārtaisītā garāžā Jūrmalā. Pēc ieslodzījuma viņš ilgi ārstējās slimnīcā, jo Indijas cietumā bija inficējies ar tuberkulozi, šajā laikā no viņa aizgājs sieva ar meitiņu. Bijušais lidotājs piepelnījās ar gadījuma darbiem, viņam palīdzēja draugi, tomēr nākotnē Moskvitins raudzījās optimistiski, cerot atgriezties aviācijā.
Pēc astoņiem gadiem cietumā ar Indijas prezidenta apžēlošanu atbrīvoja arī Lielbritānijas pilsoni Pīteru Blīču.
Dānija gatavojas izdot savējo
Šā gada pavasarī izskanēja, ka Dānija gatavojas izdot Indijai pašu galveno sazvērestības vadītāju — kopš 1995. gada meklēto Nilsu Holku, viņš arī Nilss Kristians Nilsons un Kims Devijs.
Indieši oficiāli apsolījušies, ka nepiespriedīs Holkam nāves sodu. Turklāt trīs nedēļu laikā pēc sprieduma pasludināšanas viņu izdos atpakaļ Dānijai, tā ka turpmākie nebrīves apstākļi būs ļoti civilizēti. Tiesa, dāņu tiesa nolēma Holkam nepiemērot apcietinājumu kā drošības līdzekli, viņam tikai likts nodot pasi Dānijas policijai un katru otro dienu reģistrēties policijā.
Kamēr citi smaka cietumā, Holks uzrakstīja grāmatu „Viņi mani sauc par teroristu” un vadīja peldošo māju (houseboat) firmu. Lai arī viņš ir būvējis mājas Gvatemalā un attīstījis lauksaimniecību Indijā, Holks ir nodarbojies arī ar ieroču kontrabandu.
Jāpiebilst, ka lielas pūles Latvijas lidotāju atbrīvošanā ieguldīja toreizējais mūsu Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Kārkliņš, tagadējais vēstnieks Francijā. Bijušais ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzskata, ka tieši Kārkliņš ir ļoti piemērots, lai kā Latvijas amatpersona ar visaugstākajām pilnvarām dotos uz Sudānu aktivizēt tur nolaupīto mūsu pilotu meklēšanu. Kārkliņš gan šovasar atstāja Latvijas vēstnieka amatu Francijā un kļuva par UNESCO ģenerāldirektora vietnieku komunikāciju un informācijas jautājumos.
