Pēc interešu konflikta demisionē Notāru padomes priekšsēdētāja
Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) šonedēļ pieņēmusi līdzšinējās priekšsēdētājas Ilzes Pilsētnieces demisiju, aģentūra LETA uzzināja padomē.
Savu vēlmi atstāt amatu Pilsētniece pamatojusi ar nesen "TV3" raidījumā "Nekā personīga" izskanējušo pārmetumu iespējamo kaitējumu notāru uzticamībai un padomes turpmākajam darbam.
"Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka Pilsētniece nonākusi lielās naudas grūtībās, kas sācis traucēt viņai pildīt tiešos pienākumus, turklāt viņa aizņēmusies gan bankās, gan no privātpersonām un par dažiem aizdevējiem viņai nācies lemt arī profesionāli.
Raidījums vēstīja, ka 50 000 eiro (35 000 latu) viņai aizdevusi arī firma "Prīmuss Marketings". Pilsētniece naudu nav atdevusi, bet dienu pēc vekseļa izdošanas šīs firmas līdzīpašniece kārtojusi notāru eksāmenu un komisijā bijusi arī Pilsētniece. Pilsētniece notikušajā neko nosodāmu nesaskatīja.
Pēc "Nekā personīga" ziņām, Pilsētnieces saistības ir lielākas par viņas valsts amatpersonu deklarācijā uzrādītajām. Tie varētu būt vairāki simti tūkstošu.
LZNP aģentūra LETA uzzināja, ka padome gan pēc savas iniciatīvas, gan pašas Pilsētnieces lūguma izvērtējusi publiski izteiktos minējumus un nav konstatējusi pamatu disciplinārlietas ierosināšanai.
Tā, piemēram, pārbaudot izteikumus saistībā ar Pilsētnieces nonākšanu interešu konflikta situācijā, padome konstatējusi, ka šādiem minējumiem nav pamata, jo eksāmena rakstiskā daļa tiek šifrēta, informē LZNP.
Turklāt zvērinātu notāru amatā ieceļ tieslietu ministrs, nevis notāru padome. Pirms tam pretendentam ir jānokārto eksāmens, ko pieņem eksāmenu komisija, kurā no 12 komisijas locekļiem ir tikai trīs notāri.
Arī pretendenti pirmajā izvērtēšanas kārtā, kuras vērtēšanas atbilstība tika apšaubīta, vispār nav identificējami, savukārt pieņēmums par parādsaistībām, kas var kaitēt notāres profesionālajai darbībai, nav korekts. Tas, ka personai ir parādi, nenozīmē, ka šī persona ir maksātnespējīga. Personu par maksātnespējīgu var atzīt tikai tiesa, norāda LZNP.
Publiski izskanējušās informācijas detalizēts izvērtējums nosūtīts tieslietu ministram, kā arī "TV3" raidījumam "Nekā personīga".
LZNP arī pauž nožēlu par to, ka "publiskajā telpā nonākusi nekorekta informācija par notariāta darbības pamata principiem", un aicina "jebkuru interesentu, īpaši mediju pārstāvjus, izmantot notariāta atvērtību jebkuriem iebildumiem un jautājumiem".
LZNP pieņēmusi Pilsētnieces vēlmi demisionēt, uzskatot, ka spertais solis ir patiess lojalitātes apliecinājums notāra profesijai un Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijai.
17.decembrī paredzēta ārkārtas notāru kopsapulce, kurā tiks ievēlēts jauns priekšsēdētājs. Līdz tam LZNP vadītāja pienākumus pildīs līdzšinējā priekšsēdētāja vietniece Sandra Jakušenoka.
Patlaban LZNP gatavo un virzīs tālāk izskatīšanai priekšlikumus, kuru mērķis ir mazināt iespējas apšaubīt tiesu sistēmas amatpersonu un darbinieku uzticamību.
Lai novērstu spekulācijas, LZNP rosina noteikt skaidrus kritērijus parādsaistību riska izvērtēšanai un definēt, kuros gadījumos pastāv risks personas nonākšanai interešu konflikta situācijā un kad parādi ir tikai personas privāta lieta.
LZNP rosina izstrādāt tiesu sistēmas amatpersonas nevainojamas reputācijas klauzulu un personāla atlasē izmantot vienotas kandidātu vērtēšanas vadlīnijas.
Padome arī atgādina, ka jau 2007.gadā Tieslietu ministrijā iesniegts priekšlikums par starpinstitucionālas Ētikas tiesas izveidošanu. Tajā darbotos visu tiesu sistēmai piederīgo profesiju pārstāvji, un tās kompetencē būtu ētikas jautājumu izskatīšana.
Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojamo datu bāzē pieejamā Pilsētnieces valsts amatpersonas deklarācija par 2009.gadu, viņas parādsaistības ir ap 67 530 latiem. Kopumā viņa deklarējusi septiņus parādus, no tiem sešus parādus latos un vienu parādu eiro valūtā.
Kā aizdevumi deklarēti 55 470 lati un 35 000 latu.
Kā ienākumus par 2009.gadu Pilsētniece deklarējusi SIA "Pilsētā viss mierīgi" maksātās dividendes - 3110 latus. Šajā sabiedrībā viņai pieder 14 500 kapitāla daļas 72 500 latu vērtībā. Kā ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības deklarēti 81 375 lati, bet no LZNP saņemts 50 latu dāvinājums.
Skaidrā naudā bijuši uzkrāti 2200 lati. Viņas valdījumā ir dzīvoklis Rīgā.
Pilsētnieces īpašumā ir 2006.gadā ražota "Saab" markas automašīna, kā arī 2007.gada izlaiduma automašīna "KIA Ceed".
Deklarācija liecina, ka Pilsētniece pērn bijusi gan LZNP priekšsēdētāja, gan LZNP eksāmenu komisijas vadītāja.
LETA
