Dažu tiesnešu parādsaistības sasniedz 300 000 eiro
Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Gunārs Kūtris, runājot par tiesnešu algu iekļaušanu valsts vienotā atalgojumas sistēmā, ieminējās, ka atsevišķi politiķi vēloties iedragāt trešās varas neatkarību. Diemžēl no Kūtra tā arī netika sagaidīts skaidrojums, kāpēc apstākļos, kad visa valsts ir savilkusi jostas, ir viena sabiedrības grupa – tiesneši, uz kura nekādi nevēlas solidarizēties ar pārējo sabiedrību. Tiesnešiem atalgojuma jautājumā ir ērti piesegties ar likumu. Ar ko lai savas samazinātās algas piesedz pārējā sabiedrības daļa?
Ir saprotams, kāpēc tiesu vara, proti, tiesneši ir sašutuši. Taču visticamākais, daļa taisnības ir arī tiem, kuru argumentos vairāk manāmas emocijas, runājot par tiesnešu algu palielināšanu. Neviens neapšauba, ka tiesu vara ir neatkarīga un ka tiesnešu neatkarība ir viens no tiesiskuma stūrakmeņiem. Taču principiālā iestāšanās par savu atalgojumu liek uz jautājumiem atbildēt arī pašiem tiesnešiem -- tostarp par viņu pašu uzņemtajām finansiālajām saistībām.
Raidījums “De facto” izpētījis visu tiesnešu iesniegtās ienākumu deklarācijas par 2009.gadu un tajās atrodams ne viens vien piemērs, kas jauši vai nejauši rada sajūtu, ka cīņa pret iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā tomēr varētu būt arī cīņa tieši par algas apmēru. Ne vienam vien tiesnesim kredītsaistības ir tik ievērojamas, ka to segšana ar valsts maksāto algu var būt apgrūtināta.
