“Vestsaidas stāsts” Liepājā piedzīvo pirmizrādi
10.decembrī uz Liepājas teātrī notika mūzikla "Vestsaidas stāsts" pirmizrāde. Uzvedums tapis, sadarbojoties ar Liepājas Simfonisko orķestri (LSO), režisoru Valdi Lūriņu, diriģentu Andri Veismani un horeogrāfu Albertu Kivlenieku.
Izrādē piedalās vairāk nekā 20 aktieru un dejotāju, kā arī LSO. Teātra direktors Herberts Laukšteins jau preses konferencē atklāja, ka viņam doma par "Vestsaidas stāsta" uzvedumu radusies pagājušā gada Liepājas teātra Ziemassvētku koncertā, kad jaunā studentu grupa no Klaipēdas parādījusi dažas dejas no minētā mūzikla. Izrāde ir veidota diviem aktieru sastāviem - abos galvenās sieviešu un vīriešu lomas spēlēs viesmākslinieki. Pirmizrādē skatītāji varēja vērot Jolantas Strikaites un Jura Jopes sniegumu galvenajās – Marijas un Tonija lomās, bet otrajā
sastāvā Mariju un Toniju spēlē dziedātāja Annija Putniņa un Emīls Kivlenieks.
Uz pirmizrādi bija ieradusies arī aktrise Dita Lūriņa, kuras tētis ir šīs izrādes režisors, kā arī Dita pirms vairākiem gadiem atveidojusi Marijas lomu “Vestsaidas stāstā”, ko iestudēja igauņu režisors Ivo Ēnsalu Rīgā, Ķīpsalas hallē. Šis uzvedums gan bija vērienīgāks un arī skaņdarbi tika izpildīti latviešu valodā, bet kā atzīst mūzikla galvenās varones atveidotāja Liepājā Annija Putniņa, viņai šis iestudējums šķitis daudz intīmāks un personiskāks.
“Lielais process ir beidzies, un man ir ļoti žēl. Protams, bija brīži, kad šķita – trūkst spēka, bet tagad tas viss ir galā. Šajā izrādē atšķirībā no iestudējuma Rīgā ir intīmāka sajūta, režija ir daudzslāņaināka, šis mūzikls nav tik “brodvejisks”. Līdz šim tā ir bijusi mana grūtākā loma, jo jāspēlē jauna meitene, kura pārtop sievietē. Satiku arī Ditu Lūriņu, padomus viņa gan man nedeva, bet atzinās, ka domās līdzi runājusi visus tekstus, jo pašai šī loma bijusi ļoti tuva,” stāsta Annija Putniņa.
“Vestsaidas stāsts” Liepājā
Visā pasaulē plaši pazīstamais mūzikls "Vestsaidas stāsts" pirmo reizi iestudēts 1957.gadā un kopš tā laika piedzīvojis neskaitāmus iestudējumus. Tā autori ir komponists Leonards Bernsteins, libretists Arturs Lorents, dziesmu tekstu autors Stīvens Sondheims un horeogrāfs Džeroms Robins. 1961.gadā uzņemta arī filma, kas saņēmusi desmit kino balvas "Oskars".