Kriminālie Ziemassvētki pirmās brīvvalsts laikā
Ziemassvētki nekad nav bijuši klusi un mierīgi, kaut gan pēc definīcijas tā būtu jābūt. Pirmās brīvvalsts laika presē stāstīts, ka ziemas saulgrieži svinēti trokšņaini un krimināli...
1920. gads
Vīri Ziemassvētkos steidz uz bordeļiem
Pirms 90 gadiem Rīgas vīrieši Ziemassvētkus sagaidīja bordeļos, jo tos galvaspilsētā, neskatoties uz sabiedrības protestiem, slēdza ciet.
Par atklāto namu slēgšanu
„21. sept. pilsētas dome nolēma slēgt Rīgā atklātus namus, sākot ar 1921. gadu. Lai lēmumu izvestu dzīvē, pils. valde par to ziņoja attiecīgām iestādēm. Tagad no dažādām valdības iestādēm ienākušas atsauksmes, kuras nepiekrīt domē pieņemtam lēmumam. Prefektūra paziņojuse, ka atklāto namu slēgšana nebūtu vēlama, jo tikai veicinātu slepenu prostitūciju. Arī pilsētas komendatūra nepiekrīt šo namu slēgšanai. Tie sanitārā ziņā nostādāmi labāki kā tagad; jāaizliedz reibinoši dzērieni un ārsta kontrolei padodami arī atklāto namu apmeklētāji.”
Pēc svētkiem Rīgas policijas hronikā parādījās vairāki šāda satura ziņojumi:
Dauzoņas
„Grāvu ielā 19, atklātā nama 25. dec. vakarā vairāki vīrieši iesākuši dauzīties un iznākuši uz ielas, svieduši akmeņus logos. Ar kādu akmeni viņi pat ievainojuši nama saimniekam Grēveram galvu. Divi apcietināti.”
(„Jaunākās Ziņas”)
1925. gads
„Klusie” svētki ar rungām un tuteņiem
Ziemassvētki pirms 85 gadiem izvērtās visnotaļ skaļi, sevišķi jau dzelzceļniekiem. Siguldā atklāja jaunu dzelzceļa stacijas ēku, bet Slīterē no tilta nogāzās pasažieru vilciens (par laimi neviens katastrofā dzīvību nezaudēja). Ziemassvētku naktī zagļi arī mēģināja ielauzties Raiņa un Aspazijas mājā (par laimi tie tika iztraucēti un mūsu liriķus neviens neaplaupīja). Sevišķi jestri svētkus svinēja Liepājā.
Trokšņaini Ziemassvētki
„Salīdzinot š. g. Ziemassvētkus ar pag. jākonstatē, ka šogad svētki pagājuši sevišķi trokšņaini. Ļaudis uzdzīvojuši uz nebēdu un iecirkņos saradies lielāks skaits noziedzniekiem atņemtu nažu, rungu un tuteņu. Jau ceturtdienas vakarā, svētkiem iestājoties, ap pusnakti ielās bij redzami pulciņiem vien iereibuši pilsoņi. (..)
Pavisam komisks ir gadījums ar kādu automobili uz Suvorova ielas, ar kuru 25. dec. vakarā braukusi kāda sieviete. Pie auto piepeši noticis sprādziens un sieviete tā pārbijusēs, ka sākusi šausmīgi kliegt un ļaudīs radies satraukums, ka notikusi slepkavība. Bet automobilim pārsprāgusi tikai riepe.”
(„Kurzemes Vārds”)
1930. gads
Svētvakara vietā – kaķa bēres
Skumji ziemas saulgriežus divas dāmas sagaidīja Ventspilī. Par to tolaik runāja visa pilsēta.
Bēdīgi svētki Ventspilī
„Ventspilī pazīstamas divas kārtīgas un gudras vecmeitas ar sevišķu mīlestību pret dzīvniekiem. Īsi pirms svētkiem nezināmu iemeslu dēļ šķīries no šīs pasaules viens kaķītis. Apbēdinātās pakaļpalicējas aiznesušas nelaiķi pie fotogrāfa, kur kopīgi nofotografējušās. Pēc tam svinētas kaķa bēres.”
(„Jaunais Ventspils Apskats”)1935. gads
Latgalē arestē komunistus
Latgales pusē Ziemassvētku vakarā no krogiem ārā dzina antikristus ar komunistiskiem uzskatiem. Krodzinieki viņus nodeva policijai.
Traktierī apcietināti komunistu proklamāciju izplatītāji
„Maltas pag. Borovojas biezi apdzīvotā vietā, Krūma traktierī ieradušies vairāki vīrieši un svētku gaidās sākuši jau laikus „uztaisīt dūšu”. Dzērumā tie ievadījuši ar pārējiem traktiera apmeklētājiem sarunas politiku un beigās sākuši izplatīt komunistiskas proklamācijas. Traktiera īpašnieks Krūms par to ziņojis policijai, kura trīs proklamāciju izplatītājus aizturējusi. Tie izrādījušies par 46 g. v. Staņislavu Malšonoku no Silajāņu pag. Dakaru sādžas, 51 g. v. Jezupu Laizānu no Leinišķu sādžas un 34 g. v. Dāvidu Sabalujevu no Skangeļu sādžas. Pie aizturētiem atrastas arī proklamācijas. Visi aizturētie uzraudzības iestādēm jau pazīstami, bet Laizāns par aitu zādzību jau izcietis 1 g. cietumā. Visi trīs aizturētie nodoti policijas pārvaldes Rēzeknes rajona rīcībā.”
(„Jaunākās Ziņas”)
Elmārs Barkāns
