Ko darīt 2011. gadā? Nesadedziniet aiz sevis tiltus!
Ne viens vien šajos laikos jūtas apjucis. Sociologs Aigars Freimanis, psihoterapeite Aina Poiša, ekonomists Dmitrijs Smirnovs un dziednieks Elmārs Spodris stāsta par to, ko mums vajadzētu darīt Jaunajā gadā.
Sociologs Aigars Freimanis:
„Ja lietas, kas notiek ārpus mums, rādās sliktas un neko labu par tām nevaram pateikt, paliek būtiskākais – tas, kas notiek mūsu iekšējā pasaulē. Sevi mēs vienmēr varam attīstīt, pilnveidot un mainīt uz labo pusi. To mums neviens nevar atņemt. Tiem, kas kravā čemodānus un grasās doties projām, es novēlu nesadedzināt aiz sevis tiltus, lai paliek ceļš, pa kuru atgriezties. Pat, ja dzīve un iespējas, kas ir te, šodien šķiet nejēdzīgas, nākotnē tās var izgaismoties citādāk un viss var mainīties.”
Ekonomists Dmitrijs Smirnovs:
„Es visiem ieteiktu paļauties tikai uz saviem spēkiem un neticēt valdībai, jo tā melo. Stādiet kartupeļus un dārzeņus. Vasara būs karsta un tas negatīvi ietekmēs pārtikas cenas. Tiem, kas grib braukt projām, es ieteiktu raudzīties Vācijas virzienā. Tā ir visstabilākā ekonomika Eiropā. Ar Īriju un Lielbritāniju ir cauri. Uzņēmīgākie var doties uz Austrāliju, jo tā ir tālu un pasaules ekonomiskā krīze to skar vismazāk. Latvijas mērogā der ņemt piemēru no Ventspils, kur par spīti krīzei notiek pozitīvas lietas. Pašvaldība efektīvi izmanto Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kas šobrīd ir vienīgais instruments ekonomikas stimulēšanai. Ventspilij, atšķirībā no Latvijas, ir ilgtermiņa attīstības stratēģija, pilsētas intereses ir prioritāras. Ventspilī nav slēgta neviena skola, mums izdevās aizstāvēt izglītības intereses, Ventspils slimnīcā uzlabota infrastruktūra, atjaunots tilts.”
Dziednieks Elmārs Spodris:
„Lai jums pa gaišu skaistu sniedziņu pretim nāk vairāk labu cilvēku ar gaišām domām.
Tie, kas saka, ka viss ir slikti un būs sliktāk, runa muļķības, jo visa draza ir mums smadzenēs, starp ausīm, nevis reāli eksistē. Paskatieties apkārt, notiek tik daudz labu lietu, ir skaistas sievietes, bērni, katra jauna diena ir svētki. Tāpat kā ir saule un mēness, diena un nakts, ir labāki un sliktāki brīži. Mēs citos gribam redzēt to kā mums pašiem pietrūkst. Pamostoties no rīta, pamēģiniet pateikt paldies augstākajiem spēkiem par jaunu dienu, priecāties par lietām apkārt un jūs jutīsieties laimīgs. Arī tad, ja no rīta pieejat pie spoguļa un nodomājiet: bože moj, kas tas tāds! Pasmaidiet un sakiet: nekas, es viņam nomazgāšu muti, nodzīšu bārdu un uzsmaidiet spogulim. Ja jūs savu dzīvi mērķtiecīgi uzlādēsiet ar pozitīvu enerģiju, tā sāks darboties un neitralizēs negatīvo. Ja jūs ejot pa ielu, uzsmaidīsiet pretimnācējiem un izstarosiet pozitīvu enerģiju, jūs to pašu saņemsiet pretim. Krīzi, klimata izmaiņas, visu slikto mēs esam radījuši paši. Nu ko, pašiem no tā arī jātiek laukā. Ir jāskatās uz zvaigznēm arī tad, ja esat pašā apakšā un zvaigznes ir arī sievietes, jo vīrietis ir sievietes nopelns. Iemācīšu jums triku. Katru vakaru dažas minūtes klusībā pie sevis atkārtojiet: augstākie spēki ļaujiet man satikt viņu, dodiet man iespēju, palīdziet man sasniegt to un to. Noticiet tam un redzēsiet viss piepildīsies. Domas enerģija spēj darīt brīnumus. Visumam nekas nav neiespējams. Visu labo un slikto piesaistām mēs paši.”
Psihoterapeite Aina Poiša:
„Brīdis, kad ir sajūta, ka nekā nav, ir vislabākais, lai noticētu, ka zem kājām ir jauns pamats, no kura atsperies. Bez tā, ka esam kaut kur iestrēguši, mums ir arī liels rūdījums. Vēlējums laimīgu Jauno gadu ir tikai frāze, tāpēc es vēlu noturēties ceļā uz laimīgām sajūtām un lai tādu nākošgad mums visiem būtu vairāk.”
