Lietuviešu slēpotāji Latvijā uzrīko pamatīgu haosu
Tāpat kā pērnziem, arī šoziem Latvijas slēpošanas trases ir „apsēduši” lietuvieši. Brīžiem leišu slēpotāju ir daudz vairāk nekā pašmāju. Pie tam lietuvieši uz kalna pamanās uztaisīt pamatīgu haosu un „bardaku”.
Kamparkalna trases Talsu novadā īpašnieks Almants Kalniņš kasjauns.lv teica, ka viņa trasi lietuvieši „gan par laimi, gan nelaimi” pagaidām vēl nav iecienījuši. No biznesa viedokļa tas, ka Kamparkalnu nav „iekarojuši” lietuviešu pūļi, ir slikti. Savukārt līdz ar to trasē nav izveidojies lietuviešu radītais haoss.
Iemesls, kāpēc kaimiņvalsts slēpotāji nav atkļuvuši līdz Kamparkalnam, būtu meklējams tai apstāklī, ka pagaidām informācija par trasi internetā ir tikai latviešu valodā. „Līdzko mājaslapa būs iztulkota lietuviešu valodā, arī lietuvieši būs klāt,” saka Kalniņš. Viņš iecerējis drīzumā informāciju sniegt svešvalodās – angļu, igauņu, lietuviešu un krievu. Un tad arī lietuvieši parādīsies Kamparkalnā.
Īpaši lietuviešus Kalniņš gan nelamā, jo „viņi ar neko daudz no latviešiem neatšķiras. Arī latvieši pirms gadiem septiņiem bija tieši tādi paši.” Tā kā Lietuvā nav daudz slēpošanas kalnu un trašu, tad lietuvieši slēpošanā ir neprašas. Ar laiku viņu prasme uzlabosies.
„Problēmas sākas, kad atbrauc kāds lietuviešu autobuss. Pārsvarā tie ir kāda uzņēmuma pārstāvji. 70% no viņiem vispār neko neprot. Viena daļa bailes neizjūt, uzkāpj kalnā un brauc lejā „pa taisno”. Otra daļa uzkāpj līdz kalna vidum un tad sajūt bailes no trases, viņi tad nu stāv trases vidū. Un tad arī sākas haoss...,” situāciju raksturo Kalniņš. Jo vairāk lietuviešu uz kalna, jo lielāks haoss.
Baldones „Mežkalnu” trases pārstāvis Andris Grauba kasjauns.lv klāstīja: „Tā jau visi runā, ka lietuvieši no kalna laižas lejā „kuiļa stilā”, bet brīžiem latvieši izceļas ar vēl riebīgākām spējām.”
Tomēr arī Grauba atzīst, ka lietuviešiem ir visnotaļ „interesants” braukšanas stils. Ja latvieši pieturas pie klasiska stila, tad lietuvieši to ignorē un brauc no kalna „pa taisno”. Pie tam daudziem ir arī novecojis inventārs „astoņdesmito gadu stilā”, saka Grauba.
Baldones slēpošanas kalnā pārsvarā ir sastopami tikai latvieši un lietuvieši, citu valstu slēpotāji tur parādās salīdzinoši reti. Sevišķi daudz lietuviešu Baldonē ir sastopami februārī, kad Lietuvā svin Neatkarības dienu un tur ir „lielās brīvdienas”. Tad Baldonē 70% no visiem slēpotājiem ir lietuvieši.
Milzkalna trases Tukuma pusē valdes priekšsēdētājs Viesturs Ošnieks kasjauns.lv teica, ka apmēram 30% no viņa vadītās trases apmeklētājiem ir lietuvieši, pārējie ir no Latvijas. No citām valstīm slēpotāju ir „ļoti maz”.
Lietuvieši Latvijas kalnus un trases izvēlas tāpēc, ka viņiem pašu mājās ir tikai divi, trīs kalni, kuri nespēj apkalpot visus slēpotgribētājus. Tad nu lietuvieši izvēlas vai nu Latviju vai Poliju. Polijā slēpošanas kalni ir tikai Tatros – aiz Varšavas un tie neesot tik iecienīti kā Latvijas, jo Polija ir salīdzinoši tālāk un latvieši arī spēj piedāvāt daudz labāku servisu nekā poļi.
Komentējot lietuviešu braukšanas stilu, Ošenieks aģentūrai BNS arī saka, ka lietuvieši uzvedas tāpat kā latvieši pirms pieciem sešiem gadiem. Lietuvieši esot neatlaidīgāki - ja neizdodoties nobraukt ar pirmo reizi, viņi noteikti mēģinās atkal un atkal.
