Ministrija izskata iespēju ģimenes ārstiem pārdot savas prakses
Veselības ministrija patlaban izskata iespēju ģimenes ārstiem pārdot savas prakses. Tas būtu viens no variantiem, kā veicināt paaudžu maiņu, un ne par sliktu aizejošajiem pensijā.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" skaidro, ka ģimenes ārsti pārsvarā grib strādāt Rīgā, bet Latgalē ģimenes ārsti ir pārslogoti. "Ne vienā vien pagastā stāv tukšas izremontētas ārsta prakses telpas, bet ārsta kā nav, tā nav. Katrs ģimenes ārsts ir juridiska persona, uzņēmējs, un mēs nedrīkstam ar varu piespiest viņu mainīt darba un dzīvesvietu vai pagarināt darba laiku. Tiesa, tādi mēģinājumi ir bijuši, bet nesekmīgi," situāciju skaidro veselības ministrs.
Viņš atzīst, ka citādi ir tad, ja ģimenes ārsti strādā koppraksēs. Tur viņi izdara vairāk nekā tad, ja vairāki strādā individuāli vienas mazas pilsētiņas robežās. Piemēram, Mazsalacā ir četri ģimenes ārsti, kas ne tikai labi aprūpē ap 5000 pacientu, bet papildus uztur arī mazu slimnīciņu, kur ir arī veco cilvēku aprūpes nodaļa. Valstij šis Mazsalacas modelis izmaksā tikpat, cik četri atsevišķi strādājoši ģimenes ārsti.
Turklāt, darbojoties katram atsevišķi, visbiežāk nav izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldību un ir vairāk neapmierinātu pacientu nekā tajās vietās, kur ārsti veido kopīgas prakses, secina ministrs.
Viņš atzīst, ka daudzām pašvaldībām trūkst līdzekļu ārstu pievilināšanai.
Veselības ministrs secina: ja parēķina, cik daudz ģimenes ārstu ir uz Latvijas iedzīvotāju skaitu, jāatzīst, ka gandrīz pietiekami. Tomēr diezgan šaurajā ģimenes ārstu vidē ir jāieplūdina jauni ārsti, jo šajā tirgū ir jānotiek paaudžu maiņai. "Zinu, ka tas nebūs viegli, jo ģimenes ārsti cenšas pasargāt tirgu no jaunu kolēģu ienākšanas," norāda ministrs.
Bārzdiņš informē, ka diezgan daudzi ģimenes ārsti, īpaši lauku apvidos, ir pensijas vecumā. Bet viņi ir autoritātes un spēj profesionāli strādāt.
Patlaban ministrija apzina situāciju, lai noskaidrotu, kuri ir tie pagasti, kur nav pieejams ģimenes ārsts un kur to ir par daudz, informē veselības ministrs.
Viņš arī atzīst, ka primāro līmeni - medicīnas pieejamību dzīvesvietā - nevarēs sakārtot tikai no augšas, VM vajag sabiedrotos. Bārzdiņš secina, ka sabiedrotos redz pašvaldībās. "Liela daļa pašvaldību rūpējas, lai iedzīvotājiem nebūtu problēmu tikt pie sava ģimenes ārsta, bet ir arī tādas vietas, kur mums tikpat kā nav sadarbības," atzīst ministrs.
Veselības ministrs vēlētos, lai pašvaldību rokās būtu vairāk ieroču un tās varētu atbildēt arī par veselības aprūpi.
