Regulators akceptējis jauno "Latvenergo" tarifu projektu

Kā jau kasjauns.lv rakstīja, „Latvenergo” iecerētais tarifu plāns paredz, ka no pirmā aprīļa visām mājsaimniecībām par pirmajām 1200 kWh gadā būs jāmaksā līdzšinējais Starta tarifs — 8,25 santīmi par vienu kWh. Savukārt, sākot ar 1201 kWh, tiks piemērots Pamata tarifs — 10,74 santīmi kWh.

Pēc "Latvenergo" aprēķiniem, apmēram 30% mājsaimniecību ikmēneša maksa par elektrību gada griezumā pieaugs vidēji par latu, 16% mājsaimniecību ikmēneša maksa pieaugs vidēji par 4,36 latiem, bet 6% - par vairāk nekā desmit latiem. Puse mājsaimniecību neizjutīs tarifu izmaiņas.

Juridiskajām personām, kam nav pienākums pirkt elektrību brīvajā tirgū, no 1.aprīļa tiks piemērota tirgus cena, bet līdzšinējā viena tarifu plāna vietā varēs izvēlēties no trīs.

Kasjauns.lv izpētīja, ka no internetā aptaujātajiem cilvēkiem tikai viens no simta atzīst, ka netērē mēnesī vairāk par 100 kWh. Šķiet, par paraugu „pareizajam patēriņam” „Latvenergo” ņēmis premjeru Valdi Dombrovski („Vienotība”) — viņš dzīvo trīsistabu dzīvoklī ar sievu un vidēji mēnesī tērē ap 100 kWh.

„Latvenergo” preses sekretārs Andris Siksnis strikti iebilst, ka uzņēmums neizmanto sev vien saprotamu formulu, bet gan klientu norēķinu sistēmas informāciju, „kas nav ne pārveidojama, ne piegludināma — tā vienkārši tāda ir”. No šīs statistikas tad arī izriet „Latvenergo” viedoklis, ka pusei mājsaimniecību tarifi nemainīsies, jo nepārsniedz 1200 kWh gadā.

„Latvenergo”, izanalizējot visu mājsaimniecību patēriņa datus 2010. gadā, secinājis, ka 61% mājsaimniecību Latgalē, 51% Kurzemē, 48% Zemgalē un 46% Vidzemē gada patēriņš nepārsniedz 1200 kWh un tās norēķināsies pēc līdzšinējā tarifa.

Pēc šiem datiem, visvairāk ar „veco tarifu” paveicies Zilupē (69%), Viļakā (69%), Aglonā (67%), Daugavpils (64%) un Rēzeknes (62%) novados.

Savukārt Latvijas „biezākais gals” dzīvo Mārupē, kur tikai 21% iekļaujas vidēji 100 kWh mēnesī. Babītē tādi ir 23% mājsaimniecību, Ādažos — 27%, Ķekavā — 34% un Garkalnes novadā — 35%.

Analīzē izmantoti visu — vairāk nekā viena miljona — „Latvenergo”  klientu/mājsaimniecību  patēriņa dati par pagājušo gadu. No tiem tikai 0,6% veido garāžas,  2% — vasarnīcas.

Uzņēmuma dati par patēriņu visdrīzāk atbilst patiesībai, savukārt izpratne par vienai ģimenei vai mājsaimniecībai nepieciešamo elektroenerģijas apjomu ir tālu no realitātes.

Piemērs no dzīves: trīs cilvēku ģimenei divistabu dzīvoklī Rīgā patēriņš par februāri bijuši 162 kWh. Nav ne boilera, ne apsildāmo grīdu, pietiek ar siltumu centrālapkures radiatoros. Ir veļas mašīna, mikroviļņu krāsns, elektriskā tējkanna, putekļu sūcējs, divi televizori (bet reti darbojas abi reizē), dekoders, mājas kinozāle, dažas reizes mēnesī top cepetis vai cita maltīte elektriskajā krāsnī, ir trīs mobilie tālruņi, kas jāuzlādē.

„Nekā patiešām lieka nav, drēbes mazgājam lielākoties 30 grādu temperatūrā. Jā, nav ekonomisko spuldžu, bet pieredze ar tām bijusi slikta — izdeg ātrāk nekā atpelnās,” saka ģimenes galva. Tagad viņam būs jāmaksā 14,90 latu 13,3 latu vietā. Pēc „Latvenergo” aprēķiniem, šādai mājsaimniecībai izmaksas pieaugs par 1,10 latiem.

Vienīgais mierinājums — „Latvenergo” sola sociālo programmu daudzbērnu ģimenēm un trūcīgajām ģimenēm ar bērniem. Vienīgi par šo kategoriju uzņēmums atzīst, ka viņi „objektīvu iemeslu dēļ patērē daudz vairāk elektroenerģijas”. Pārējo (un ne jau visi ir miljonāri) patēriņš objektīvos iemeslos acīmredzot nav balstīts

„Latvenergo” iebilst, ka arī pēc 1. aprīļa Latvijā būs trešais zemākais elektroenerģijas tarifs Eiropā starp mājsaimniecībām — tiesa, ar patēriņu līdz 1000 kWh gadā.

Energokompānija apņēmusies paplašināt tās īstenoto atbalsta programmu, tādējādi daudzbērnu ģimenes papildu starta 1200 kWh ar iepriekšējo tarifu varēs norēķināties vēl par 2400 kWh. Savukārt trūcīgās ģimenes ar bērniem papildu starta 1200 kWh saņems papildus bezmaksas 500 kWh. Šis atbalsts tiks īstenots sadarbībā ar pašvaldībām.

Vai elektrības tarifu pieaugums ir jauns nodoklis?

11 tūkstoši elektrības norēķinu karšu nav radušas pielietojumu