Valdība tērē tūkstošiem latu nevajadzīgu dokumentu tulkošanai

Šonedēļ Ministru kabineta komitejas sēdē pēkšņi atklājās, kā var ietaupīt valsts līdzekļus. Izrādās, ka ik gadu valsts dažādu Eiropas Savienības standartu un normatīvu tulkošanai tērē vairāk nekā 70 000 latu, no kuriem 25 000 latu tik tērēti par tulkojumiem, kurus neviens nelasa. Tā, piemēram, 2007. gadā ES standartu tulkojumiem valsts iztērēja 100 988, 2008. gadā – 101 000, 2009. gadā – 10 000 latu. Par tiem latviešu valodā tika pārtulkoti vesels lērums dažādu ES normatīvu, kas bieži vien ir ne tikai pārsātināti ar tehniskajiem terminiem, bet arī ar visai „piekasīgām” prasībām, piemēram, cik līkiem un gariem jābūt gurķiem, kurus pārdod ES dalībvalstu veikalos ,vai kādām jābūt šķiltavām, lai tās nejauši nevarētu uzšķilt bērns.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), pārcilājot 705 ES standartu latviski iztulkotās mapes ministriju apputējušos plauktos, konstatējusi, ka 36% no tām trīs gadu laikā neviens tā arī nav pieprasījis un lasījis. Savukārt no visiem skatītajiem dokumentiem 69% ir skatīti mazāk nekā piecas reizes.

Tas nozīmē, ka vairums no tiem nevienam nav vajadzīgi un valsts naudu par to tulkošanu palaidusi vējā. Vidēji katru gadu šādā veidā „pazaudēti” 24 460 latu (visvairāk 2008. gadā – 60 655 lati).

Iepriekš standartu tulkošanai naudu piešķīra no Ekonomikas ministrijas, tagad šis nekam nevajadzīgais „maksājums” gulstas uz nozaru ministriju pleciem. Tā kā ministriju budžetos tulkošanas darbiem nav piešķirti līdzekļi, tās sākušas domāt, ka varētu no šā pienākuma atteikties. Paradoksālākais ir tas, ka Latvija līdz šim akli sekojusi „Eiropas pavadā”, nemaz nepainteresējoties, vai arī citas ES dalībvalstis tikpat cītīgi nacionālajās valodās tulko šos standartu blāķus. Jāpiebilst, ka ne vienmēr šie standarti ir vitāli nepieciešami, jo Latvijā irarī nacionālie standarti, kuros jau ir iestrādātas ES prasības.

Turklāt iztulkotie dokumenti var būt arī nepilnīgi, jo īsti nav skaidrs, ko drīkst un ko nedrīkst tulkot. VARAM skaidro: „Pēc šobrīd pastāvošās prakses papildu protokollēmumā tiek noteikts, ka atbildīgajai ministrijai līdz standarta iztulkošanai jāļauj personai iepazīties ar standarta skaidrojumu. Šīs prasības izpilde ir sarežģīta, jo standarti ir autortiesību objekts un nav skaidrs, cik tālu šādus skaidrojumus var sniegt, lai nepārkāptu autortiesības. Bieži ministrijas rīcībā nemaz nav šo standartu, kā arī nav tiesības šo standartu izplatīt, un, tā kā standarti ir apjomīgi un ietver tehniska rakstura prasības (piemēram, attēlus, formulas, grafikus, shēmas, tabulas), tad to skaidrošana ir sarežģīta un ļoti laikietilpīga, kā arī neprecīza skaidrojuma sniegšanas gadījumā standarts var tikt piemērots neprecīzi.”

Tagad valdība prāto pieņemt rīkojumu un noteikusi, ka „Ekonomikas ministrijai ir jāizpēta citu ES valstu pieredze, lai varētu izstrādāt priekšlikumus par to, kā veiksmīgāk samazināt ar standartu tulkošanu saistītos izdevumus”.