Mūrnieces demisija: emocijas vai aprēķins?

­

Politologs Filips Rajevskis, kasjauns.lv lūgts vērtēt šādu iespēju, pauž: „Domāju, ka tā nav. Mūrniece ir no spices cilvēkiem, tādus neupurē. Drīzāk bijis liels spiediens no sabiedrības puses vai ir lietas, kuras mēs varbūt nezinām. Otrs variants — viņai iekšēji ir lūzis vadzis.”

Rajevskis gan arī pieļauj, ka Mūrniece šādi var cerēt gūt premjera papildus atbalstu — Valdis Dombrovskis paziņo, ka viņa ir ļoti vajadzīga valdībā, un tad ministre iegūst rīcības brīvību, lai sarīkotu „asiņainu tīrīšanu” policijā.

Arī politologs Ivars Ījabs uzskata: „Ja tas ir „Vienotības” triks, tad tas ir diezgan nepārdomāts gājiens. Būs jāmeklē kāds Mūrnieces vietā, turklāt ministru jāapstiprina Saeimā, un pietiek jau problēmu ar tiesībsargu un citām lietām.” Iekšlietu ministres Linda Mūrnieces (V) atkāpšanās no amata sagādās grūtas dienas partiju apvienībai "Vienotība"

Ījabs spriež, ka šis drīzāk bijis Mūrnieces spontāns lēmums, kas saistāms arī ar iespējamiem valsts budžeta grozījumiem, kur policijai acīmredzot nekas spožs nav gaidāms, pieaug arī vardarbīgu noziegumu skaits, kuros iesaistīti policisti. Tiesa, Mūrnieces rīcība, paziņojot par demisiju no atvaļinājuma ārzemēs, ir visai netipiska, atzīst politologs.

Viņš arī uzskata, ka "Vienotībai" patlaban politikā pietiek problēmu - neapstiprinātais tiesībsargs, valsts budžeta grozījumi un tagad arī jāsameklē jauns iekšlietu ministrs, kas jāapstiprina Saeimā. "Ir jautājums, vai demisija ir tas līdzeklis, ar kuru patiešām var atrisināt situāciju. Ja ministre gribēja parādīt savu stāju, tad to vajadzēja darīt pēc Jēkabpils traģiskajiem notikumiem. Vardarbīgu kriminālnoziegumu īpatsvars Latvijā palielinās, tādēļ iekšlietu ministres lēmums demisionēt ir ļoti radikāls solis. Turklāt ir grūti apzināties, kas varētu nākt viņas vietā," teica Ijabs.

Mūrnieces atkāpšanās no amata tiešā veidā neietekmēs valdības stabilitāti. Ijabs atgādina, ka šis ir viens no amatiem, kuru "Vienotībai" vajadzēs saskaņot ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") un Zaļo un zemnieku savienību, tādēļ nekādu papildus stabilitāti Mūrnieces aiziešana nav radījusi.

Ijabs pieļauj, ka Mūrnieces atkāpšanās iemesls varētu būt vairāk saistīts ar valsts budžeta samazināšanu Iekšlietu ministrijai, nevis Jēkabpils notikumiem. Tas, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) vēl nav pieņēmis demisijas rakstu, rāda, ka vēl varētu būt diskusijas par Mūrnieces palikšanu amatā. Dombrovskis un Mūrniece kopā ir apēduši ne vienu vien pudu sāls, jo viņi abi ir no bijušā premjera Einara Repšes (JL) 2002.gada iesaukuma.

Savukārt, sabiedriskās politikas centra „Providus” juriste, pētniece Ilona Kronberga.uzskata, ka Latvijā politiskā ētika kļūst par svešvārdu, jo Mūrniecei vajadzēja atkāpties uzreiz pēc traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī.

„Mēs zaudējam politikas garu. Cilvēki Mūrnieci neievēlēja Saeimā, tomēr viņa ieņēma ministres amatu, ignorējot politikas garu, jo politikas gars ir tāds, ka sabiedrība neuzticas. Cilvēki iet bojā, bet ministre neuzņemas politisko atbildību, jo ir aizmirsts, kā to dara,” saka Kronberga.

Atgādinām, ka Mūrniece ceturtdien premjeram Valdim Dombrovskim (V) iesniedza demisijas rakstu. Ministre darba pienākumus plāno pārtraukt pildīt no 28.februāra.

Patlaban iekšlietu ministre atrodoties atvaļinājumā ārpus Latvijas. Par nepieciešamību izplatīt presei informāciju par viņas atkāpšanos Mūrniece esot paziņojusi telefoniski, pagaidām neskaidrojot precīzus atkāpšanās iemeslus.

Premjera Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne aģentūrai LETA sacīja, ka valdības vadītājs informāciju par ministres demisiju esot saņēmis ar IeM valsts sekretāres Ilzes Pētersones starpniecību.

Dombrovskis pagaidām nekādus lēmumus par Mūrnieces demisijas iesniegumu nepieņems, jo vēlas klātienē ar viņu šo jautājumu pārrunāt. Darbā iekšlietu ministre plānojusi atgriezties pirmdien, 21.februārī.

1970.gada 28.janvārī dzimusī Mūrniece iekšlietu ministres amatā stājās 2009.gada martā, kad darbu sāka pirmā Dombrovska valdība.

2009.gada 13.martā savā blogā portālā "diena.lv" Mūrniece rakstīja, ka iekšlietu ministres amats ir bijis viņas sapnis un mērķis jau kopš pirmās dienas, sākot politisko darbību. "Es būšu laba, bet stingra un prasīga ministre," solīja Mūrniece.

Arī pēc pērnruden notikušajām 10.Saeimas vēlēšanām, kad viņas partijas biedrs Dombrovskis veidoja jaunu valdību, Mūrniece savu amatu saglabāja. Saeimā viņa netika ievēlēta. Tomēr, parlamenta deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim (V) kļūstot par ārlietu ministru, no Rīgas vēlēšanu apgabala kā nākamajai Saeimas deputātes mandāts pienācās Vairai Paeglei, taču viņa no tā atteicās, bet nākamā sarakstā palika Mūrniece, kura ieņem iekšlietu ministres amatu. Tādējādi, ja Mūrniece tagad atstās ministres amatu, viņai ir iespēja atgriezties Saeimā.

Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti absolvējusī Mūrniece jau agrāk ir strādājusi iekšlietu un drošības iestādēs. Viņa darbojusies arī IeM laikrakstā "Kaujas Postenī" un Kriminālpolicijas nodaļā cīņai pret organizēto noziedzību. Savulaik viņa bijusi Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamenta darbiniece, vēlāk - Drošības policijas priekšnieka Raimonda Rožkalna palīdze. Tāpat Mūrniece strādājusi IeM Preses centrā un bijusi AS "VEF banka" preses sekretāre.

2002.gadā Mūrniece kļuvusi par politiskās partijas "Jaunais laiks" (JL) projektu vadītāju, bet 2002.gada oktobrī viņa ievēlēta 8.Saeimā. Tā paša gada novembrī Mūrniece iecelta par IeM parlamentāro sekretāri un ievēlēta Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā par priekšsēdētāja biedri, kā arī Nacionālās drošības komisijā par sekretāri.

2003.gada janvārī toreizējais iekšlietu ministrs Māris Gulbis izdeva rīkojumu, ar kuru viņš Mūrniecei piešķīra plašas pilnvaras, atļaujot dot rīkojumus ministrijas valsts sekretāram, citām IeM amatpersonām un IeM padotības iestāžu, piemēram, Valsts policijas un Valsts robežsardzes, priekšniekiem.

2004.gada janvārī Mūrniece premjeram iesniedza atlūgumu no IeM parlamentārās sekretāres amata, paužot neapmierinātību ar iekšlietu ministra Gulbja ieceri pārcelt citā amatā toreizējo ministrijas valsts sekretāru Juri Rekšņu, taču premjers viņas atlūgumu nepieņēma.

2004.gada martā Mūrniece ievēlēta par JL Saeimas frakcijas priekšsēdētaja vietnieci, bet oktobrī viņa šo amatu atstāja. Pēc diviem mēnešiem Mūrniece tika ievēlēta par Saeimas Pretkorupcijas komisijas priekšsēdētāju, bet 2005.gada februārī viņa iecelta par Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāri.

2006.gada janvārī Saeima iecēlusi Mūrnieci aizsardzības ministres amatā Aigara Kalvīša (TP) valdībā. Tā paša gada aprīlī viņa no aizsardzības ministres amata demisionējusi saistībā ar JL aiziešanu no Kalvīša valdības.

2006.gada oktobrī Mūrniece tika ievēlēta par 9.Saeimas deputāti, vēlāk parlamentā strādājusi divās komisijās - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Nacionālās drošības komisijā.

2009.gada februārī viņa kļuvusi par JL valdes locekli, bet martā - par iekšlietu ministri Dombrovska valdībā.

Mūrnieces hobiji ir teniss, šaušana un zirgi.