Komentē Ināra Roja, neiroloģe, hipnoterapeite, medicīnas zinātņu doktore
„Galvas smadzenes ražo miega hormonu melatonīnu, kas izdalās asinīs naktī un signalizē par tumsas iestāšanos. Miega fāzes ietekmē gadalaiks, hormonu aprite cilvēkā, konkrētā vīrieša vai sievietes, meitenes vai puiša miega higiēna. Ja cilvēks pakļauts nemitīgam stresam nomoda laikā, hroniskam darbam nakts stundās – būs traucēta miega un nomoda regulācija, attīstās tādas miega problēmas kā pārāk ilgs miegs vai arī – bezmiegs. Daudziem „darbaholiķiem”, tāpat kā atkarīgajiem no nikotīna, alkohola, interneta, datorspēlēm – ir grūtības iemigt. Miega traucējumu rezultātā var veidoties dažādas psihiskas slimības, murgaini sapņi, uzvedības traucējumi, cieš profesionālā kvalitāte, jaunu zināšanu apguve. Var būt kustību traucējumi: nemierīgo kāju sindroms u.c. Miega problēmas veicina depresijas attīstību, hroniska noguruma sindroma, hipertonijas un sirds slimību attīstību. Daudzi pacienti baidās „iet gulēt vakarā”, jo zina, ka „atkal neiemigs”. Visos šajos gadījumos būtu vēlams konsultēties pie ģimenes ārsta vai neirologa un nepieciešamības gadījumā saņemt kombinētu terapiju: miegu uzlabojošu medikamentu un ārstniecisko hipnoterapiju, uzvedības terapiju.”
