Šonedēļ Rīgā sola zemestrīci

Ņesmjanoviča, kura ir atzīta dabas katastrofu prognozēšanas speciāliste Ukrainā un Krievijā, Rīgas krievvalodīgajam laikrakstam „Vesti Segodņa” sniegusi interviju, kurā apgalvo, ka Latvijā dabas kataklizmas šogad ir iespējamas no 14. marta līdz aprīlim, un pēc tam no septembra. Zemestrīce Latvijas galvaspilsētā un tās apkārtnē visdrīzāk iespējama piecas dienas - no 14. līdz 18. martam.

Bīstamie rajoni – Rīga un Rīgas rajons

Ņesmjanoviča „Vesti Segodņa” stāsta: „Baltijas valstis atrodas senā seismiskā zonā, kurā savienojas tektoniskie lūzumi. Lūzumu enerģija ir ļoti spēcīga. Uz zemes strādā šūpoļu princips: tikko vienā vietā notiek zemestrīce, citā vietā pēkšņi tā atbalsojas, rodas vētras vai iestājas sausums. Procesi zemes garozā un atmosfērā ietekmē arī cilvēka uzvedību un psihi. Pievērsiet uzmanību tam, kas tagad notiek Ziemeļāfrikā un Dienvidāzijā.

Jūsu reģions atrodas vienā šūpoļu galā, ar kuru seismiski saistīts otrs gals – Grieķijas dienvidi un Krētas sala, bet pa vidu Karpati. Tieši tagad Grieķijā un Karpatos notiek zemes garozas svārstības. Pēc tāda paša principa Baltija ir saistīta ar citiem Zemes rajoniem. Mūsu planēta ir milzīgs ģeokristāls, pa kuras plaknes režģiem tiek „pārsūknēta” planētas enerģija un zemes garozas vibrācijas. Vairāki šā režģa kanāli iet caur Latviju, konkrēti – Rīgu un Rīgas rajonu.”

Pa šiem režģu kanāliem zemestrīces var atnākt arī līdz Latvijai, teic zinātniece.

Vēl pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū zinātnieki pierādīja, ka Baltijas valstu reģions ir seismiski aktīvs. Diemžēl pēc PSRS sabrukuma Latvijā vairs nav augsti kvalificētu speciālistu un aparatūras, kas varētu dot zemes garozas prognozes, uzsver Ņesmjanoviča.

Ņesmjanovičas prognozes piepildās

„Vesti Segodņa” raksta, ka Ņesmjanoviča, kura tagad sadarbojas ar Ukrainas un Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrijām, atgādina, ka viņas līdzšinējās prognozes ir bijušas precīzas, bet padomju laikos tās uz valstsvīru galdiem nogūla ar atzīmi „Pilnīgi slepeni” un tām nepiegrieza vērību.

Laikraksts atgādina, ka 1984. gada 18. janvārī Kijevas zinātniece ziņoja, ka Uzbekistānas pilsētā Gazli notiks zemestrīce. Pēc diviem mēnešiem, 19. martā, tur arī notika deviņas 9 balles stipra zemestrīce, kas noslaucīja pilsētu no zemes virsas.

Divus mēnešus pirms Černobiļas atomreaktora avārijas 1986. gadā, Ņesmjanoviča teica, ka atomelektrostacijas vietā 26. – 28. aprīlī būs tektoniskās plātnes svārstības. 26. aprīlī notika Černobiļas avārija.

1988. gada jūlijā viņa, uzstājoties konferencē Krievijas pilsētā Tomskā, paziņoja, ka 7. decembrī sagaidāma zemestrīce Aizkaukāzā. Prognozētajā datumā liela zemestrīce piemeklēja Armēnijas pilsētu Spitaku, kurā bojā gāja ap 25 000 cilvēku.

Elmārs Barkāns/Foto: Rojs Maizītis